“Vienotības” un Nacionālās apvienības iesniegto priekšlikumu atbalstīja 72 deputāti.
Lai gan Saeima pārliecinoši atbalstīja Lāčplēša dienas iekļaušanu svinamo dienu sarakstā, debates par šo jautājumu bija plašas. Vairāki deputāti norādīja, ka pret vēl vienu brīvdienu kalendārā iebilduši darba devēji. Turklāt Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm jau šobrīd ir daudz svētku dienu.
“Vienotības” deputāts Atis Lejiņš gan iebilda, ka svētku dienu skaitu dažādu valstu starpā nevar salīdzināt: “Piemēram, Zviedrijā ir 13 dienas, mums ir 15. Bet (..) es labi vien zinu, ka Zviedrijā ir vairāk svētku dienas, jo darba devēji vienojas ar darba ņēmējiem. Tāpēc tās dienas netiek atzīmētas kā nacionālās svētku dienas. Jā, es strādāju vienā iestādē, un mēs nekad neatstrādājām to sestdienā. Tāpat Francijā.”
Arī koalīcijas partiju deputātu vidū bija pretēji viedokļi. Zaļo un zemnieku savienības deputāts Valters Dambe atgādināja, ka brīvdienas rada robu valsts budžetā. Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka Lāčplēša dienas noteikšana par svētku dienu izmaksās vairāk nekā astoņus miljonus eiro gadā. Šogad gan 11.novembris būs svētdienā, līdz ar to ietekmes uz šī gada budžetu nav.
“Tautai patīk svētki, patīk svinēt. Tā ir simtprocentu patiesība! Un, protams, atpūtušies cilvēki ir ar daudz lielāku darba ražīgumu.
Bet kādam par šo svinēšanu ir jāsamaksā, un tie ir uzņēmēji.
Mans pienākums ir atbalstīt darba devējus, jo tie ir patiesie Latvijas valsts budžeta veidotāji. Ministru kabinets, Saeima, Finanšu ministrija ir tikai šī budžeta pārvaldītāji. Nav pareizi neņemt vērā patiesos nodokļu radītājus, patiesos mūsu valsts bagātības veidotājus,” sacīja Dambe.
Lai nepalielinātu kopējo svinamo dienu skaitu, vairāki deputāti uzskata, ka no svētku dienu saraksta varētu izņemt ārā 1.maiju, kas ir gan Darba svētku, gan Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas datums.
Šādu priekšlikumu Saeimas sēdē aizstāvēja arī deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība): “Man liekas, ka uz to ir spējīgi tikai latvieši – pasludināt dienu par Darba svētkiem, bet tā vietā, lai svinīgi strādātu, mēs vienkārši uztaisām brīvdienu. Tas, man liekas, ir drusku ačgārni. Lai gan, protams, zālē sēdošie copmaņi mani par šiem vārdiem būtu gatavi nogalināt, jo tajā datumā sākās spiningošanas sezona. Bet jautājums, vai tautai ir jāspiningo par astoņiem miljoniem, arī ir labs jautājums.”
Savukārt pie frakcijām nepiederošais deputāts Ilmārs Latkovskis neiebilda pret 11.novembra noteikšanu par svētku dienu, bet vienlaikus atzina – Latvijā vajadzīgs jauns svētku dienu noteikšanas koncepts, jo pašlaik šajā jautājumā esot haoss. Turklāt esot arī par daudz sēru dienu.
Zaļo un zemnieku savienības deputāts Edgars Putra un pie frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš aicināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt oktobra sākumā, lai diskusijas par Lāčplēša dienas statusu nevarētu izmantot popularitātes celšanai priekšvēlēšanu laikā. Tomēr Saeimas vairākums to noraidīja un priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteica līdz 24.aprīlim.
Minētais piedāvājums Saeimā vēl jāskata otrajā un trešajā lasījumā.
KONTEKSTS:
Ierosinājumu bija izteikusi partijas “Vienotība” Saeimas frakcija, norādot, ka 11. novembris kā oficiāla brīvdiena būtu cieņpilns žests un saliedējoša iniciatīva gan Latvijas simtgadē, gan sagaidot Bermontiādes simtgadi 2019.gadā.
2019.gadā tiks atzīmēta 100. gadadiena kopš 1919.gada 11.novembra, kad Latvijas armija guva uzvaru pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saucamo Bermonta karaspēku.
Šobrīd Latvijā ir 16 svētku dienas.
12.Saeimas sasaukuma pēdējā darbības gadā šis ir trešais rosinājums, kas saistīts ar svētku vai atzīmējamo dienu noteikšanu. Martā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu par brīvdienas noteikšanu pareizticīgo Ziemassvētkos, kas iepriekš parlamentā bija nonācis vairākkārt pēdējo 15 gadu laikā.
