Panorāma

Intervija ar iekšlietu ministru

Panorāma

Muzejā izveidota porcelāna leļļu izstāde

Gandrīz katram ministram bijis demisijas pieprasījums

Idejai par ministru darba obligātu vērtēšanu nav atbalsta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Valda Dombrovska vadītajā Ministru kabinetā pēc nepilna pusotra gada darba tikai trīs ministri nav pieminēti, runājot par atkāpšanos no amata. Divi ministriju vadītāji atkāpušies paši, nu jau četriem izteikts oficiāls demisijas pieprasījums, bet vēl četri vairākkārt dzirdējuši savu vārdu saistībā ar iespējamo neuzticības izteikšanu. Tikmēr jautājums par ministru darba izvērtēšanu ir apstājies, un tiek prognozēts, ka tuvākajā laikā izmaiņas likuma regulējumā rosinātas netiks.

Nacionālās apvienības aicinājums par iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisijai ir pirmais, ko šīs valdības darba laikā izteikuši tajā esošo partiju pārstāvji, bet jau ceturtais kāda ministra demisijas pieprasījums kopumā.

Pagājušais gads noslēdzās ar trim pēc kārtas ministru demisijas pieprasījumiem. Novembra beigās pēc neveiksmīgajiem izteikumiem intervijā žurnālam “Playboy” Latvijas Pensionāru savienība aicināja no amata atkāpties labklājības ministri Ilzi Viņķeli. Nedaudz vēlāk viena pēc otras dažādas augstskolas izteica neuzticību izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, bet decembra sākumā Latvijas Ģimenes ārstu asociācija pieprasīja veselības ministres Ingrīdas Circenes demisiju. Citiem ministriem no oficiāla aicinājuma atstāt amatu izdevies izvairīties, bet runas par demisiju izskanējušas vairākkārt.

Kamēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam ar atvainošanos izdevās nolīdzināt neveiksmīgos izteikumus par Lemberga atstādināšanu no amata kā brīdinājumu citiem pašvaldību vadītājiem, kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes attiecības ar nozares pārstāvjiem vēl joprojām ir stipri saspīlētas un runas par ministres demisiju izskanējušas vairākkārt.

Draudus par savu iespējamo demisiju saistībā ar reformām zaļās enerģijas jomā dzirdējis arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, bet pēc Lauku atbalsta dienesta finansējuma piešķiršanas kritēriju maiņas par nozares pārstāvju neuzticību dzirdējusi arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Tikmēr divi ministri no amata atkāpušies paši – it kā pēc nesaskaņām par ebreju īpašumu atdošanu pērnās vasaras sākumā demisionēja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, bet šī gada sākumā no amata atkāpās satiksmes ministrs Aivis Ronis. Viņa pēctecis Anrijs Matīss koalīcijas partijas - Nacionālās apvienības - neuzticību izpelnījies vēl pirms darba uzsākšanas.

Demisijas rosinājumu statistika atsauc atmiņā Nacionālās apvienības aicinājumu izvērtēt ministru darbību, bet šis jautājums, šķiet, apstājies pilnībā.

Partijas pārstāvis pirmdien Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka tuvākajā laikā izmaiņas, kas noteiktu regulāru ministru darba izvērtējumu kā obligātu, Nacionālā apvienība negrasās ierosināt. Paredzēts gan aicināt premjerministru izmantot jau esošās tiesības individuāli iniciēt ministrus atskaitīties par paveikto, bet pēc Valda Dombrovska iepriekšējiem izteikumiem paredzams, ka premjerministrs diez vai izteiks šādu aicinājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti