Hokeja fani par sevi saka, ka čempionāta laiks viņiem ir piektais gadalaiks. Tad vairs neinteresē pilnīgu nekas cits. Draugi, radi un kolēģi zina - karsēji nav traucējami. Ja ne Covid-19 un tā ieviestās korekcijas, fani šajās dienās sēdētu kādā no arēnām Šveicē, kur vajadzēja notikt pasaules čempionātam.
"Mēs uz čempionātu dodamies no 2004. gada un sen esam kļuvuši par vienu lielu ģimeni," saka hokeja līdzjutēja Dace Legzda.
Savukārt Ieva Nadziņa lidmašīnas biļetes un viesnīcu šā gada čempionātam bija rezervējusi sen. Arī ieejas biļetes uz spēlēm šogad esot visskaistākās. Taču vēl pirms oficiālā lēmuma par čempionāta atcelšanu jau bijis skaidrs, ka hokeja svētki nenotiks. "Tas ir caurums sirdī, kad kaut kā trūkst. Ir tas ikgadējais rituāls. Ir kopā būšanas, patriotisma svētki, kur parādās latviešu slēptākās emocijas. Kad mēs esam par savu izlasi kopā kā siena, mūsos parādās viss Lāčplēša spēks," saka Nadziņa.
Arī hokeja līdzjutējs Aivars Cāns atzīst, ka tad, kad arēna krāsojas sarkanbaltsarkana, sajūtas nespēj aizstāt nekas. Fani cer, ka nākamgad plānotais čempionāts Latvijā, kas tiek rīkots kopā ar Baltkrieviju, notiks un, lai sajustu kopā būšanu, hokeja līdzjutēji dosies arī uz šo kaimiņvalsti.
"Hokejā tu esi vistuvāk spēlētājiem, tas nav kā tenisā, kad sēdi kaut kur tālumā," norāda hokeja līdzjutējs Arvis Kuģis.
Lai kaut nedaudz remdētu skumjas par zudušajiem svētkiem, hokeja draugi seko līdzi un atbalsta Latviju arī virtuālajā čempionātā, taču kopā būšanu neaizstās nekas. "Mēs varam jebkuru Eiropas pilsētu iekrāsot sarkanbaltsarkanu," uzsver hokeja līdzjutēja Dace Slavinska.