Apskatāmie priekšmeti ir spilgtas aizgājušo gadu liecības, ko paši muzeja darbinieki ieraudzījuši un izcēluši no milzīgajiem atkritumu kalniem.
Kino projektori, seni radioaparāti, šujmašīnas, arī gleznas, senatnīgi mājsaimniecības priekšmeti rodami nenovērtēto lietu muzejā. Tie ir priekšmeti, kuru skaits nemitīgi papildinās, jo tiek izcelti no atkritumu grēdām poligonā „Ķīvītes”. Lielākie šeit apskatāmie eksponāti ir klavieres „Odesa” un sena pūra lāde.
Nenovērtēto lietu muzeja gids Viktors Birze stāsta, ka parasti muzeja eksponāti „nāk ar lielgabarīta atkritumiem - vecām mēbelēm, kad tiek izvākti dzīvokļi, pagrabi, bēniņi, un tur jau šīs lietas ne vienmēr ir sliktā stāvoklī”.
„Kas nonāk maisiņos ar kartupeļu mizām, kafijas biezumiem un konservu bundžām… Tur jau šādas lietas diez vai var atrast,” saka Birze.
Visvērtīgākie muzeja eksponāti ir 19.gadsimta vērpjamais ratiņš, sešdesmitajos gados gleznotais Ļeņina portrets un lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes glezna.
Laikmeta liecības par pagājušo gadsimtu rodamas fotoalbumos un atmiņu kladēs. Katram priekšmetam esot savs īpašs stāsts, atzīst muzeja gids.
„Kas vienam - atkritums, tas citam - vērtība. Varbūt cilvēki varētu padomāt, kā sev nevajadzīgo lietu kādam uzdāvināt, atdot un kam tā būs vērtība un būs vajadzīga. Tas ir tas stāsts, ko cenšamies caur muzeju nodot,” saka Birze.
Sadzīves atkritumu poligons „Ķīvītes” Grobiņā apkalpo 11 Lejaskurzemes novadus un Liepājas pilsētu. Vienā gadā te tiek ievests vidēji aptuveni 40 000 tonnu atkritumu.
Darbinieki, kas uzrauga kravas un to izkraušanu, tad arī pamanot un atlasot šķietami vērtīgākos priekšmetus.
Atkritumu poligona „Ķīvītes” ražošanas uzraugs Dainis Ermansons stāsta, ka, piemēram, „cilvēki varētu saprast, ka glezna nav radusies nejauši, sadzīves priekšmeti ir cita lieta - tie savu nokalpo, taču gleznas ir vērtība”.
Nenovērtēto lietu muzejā aizvadītajā gadā pabijuši 800 apmeklētāju gan no Latvijas, gan ārvalstīm.
