„Ar mani notika, manuprāt, dīvains gadījums,” stāsta Marina Kovaļova. Pēc piecām dienām gulēšanas mājās ar temperatūru, kas sasniedza 39,5 grādus, viņa devās uz Rīgas Stradiņa slimnīcu. „Un tur man apstiprināja gripu ar izmaiņām plaušās. No “Stradiņiem” ātrā palīdzība mani nogādāja uz Infektoloģijas centru, un es biju gatava gulties slimnīcā. Bet mani tur burtiski atrunāja, sakot, ka vieta pārpildītā slimnīcā pārsvarā paredzētas tiem, kam ir, piemēram, diabēts vai sirds slimība. Es piekritu, parakstījos, bet pēc tam es ļoti, ļoti nožēloju,” stāsta Marina.
Sākumā Infektoloģijas centrā Marina bija uzstājīga un lūdza veikt analīzes, skaidrojot, ka viņai ir polise un viņa ir gatava samaksāt par visu nepieciešamo. Tomēr galu galā viņa piekāpusies un parakstīja dokumentus par atteikšanos no hospitalizācijas.
„Nu tas tāds nelabs gadījums, ja tas tā ir bijis,” saka Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja Valentīna Berga, „ja cilvēkam bijušas un ir komplikācijas un pēc tam radās komplikācijas tikai tāpēc vien, ka slimnīca un nodaļas ir pārpildītas. Tas nu gan nav attaisnojums.”
Nonākot mājās, Marinas stāvoklis tikai pasliktinājās. Viņa sāka daudz vairāk klepot asinis. Lai gan temperatūra, nonākot slimnīcā, bija aptuveni 38, vakarpusē tā atkal bija virs 39 grādiem. „Galu galā es nokļuvu citā slimnīcā „Bikur Holim”, kurā mani izvilka. Bet es joprojām jūtos ne īpaši labi, jo slimība bija novilcināta,” stāsta sieviete.
Šosezon gripa norit smagāk nekā iepriekšējos gados.
Lai gan saslimušo skaits pērn bija lielāks, toties slimnīcā ar gripu nogādā daudz vairāk cilvēku.
„Tas nozīmē, ka vairāk bija pacientu, kas slimoja smagākā formā, kuriem bija nepieciešama stacionēšana ārstēšanai. Mēs to arī varam redzēt pēc nāves gadījumu skaita. Un salīdzinājumā ar iepriekšējām divām sezonām tomēr šajā sezonā epidēmija ir smagāka,” atzīst Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Raina Nikiforova.
Turklāt šoreiz gripa vissmagāk skārusi salīdzinoši jaunākus cilvēkus. Šogad lielākais mirušo skaits esot vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem, bet pērn visvairāk mirušo gripas dēļ cilvēku bija starp tiem, kas vecāki par 70. „Ja pagājušajā sezonā visvairāk bija apdraudēti gados veci cilvēki, tad šajā sezonā tas nebija noteicošais. Varēja slimot un arī slimoja salīdzinoši jauni cilvēki, un smagas formas ir novērotas arī salīdzinoši jauniem cilvēkiem bez kādiem citiem riska faktoriem,” stāsta Nikiforova.
Apmēram 1% no visiem gripas slimniekiem nokļūst stacionārā. Infektoloģijas centra vadītājas Baibas Rozentāles ieskatā, savlaicīga hospitalizācija ir viens no līdzekļiem, kā varētu mazināt mirušo skaitu. Centra stacionārā var pieņemt 200 cilvēkus.
Kad gripas epidēmija izplatījās visstraujāk, šīs slimības skarto bija aptuveni puse no visiem hospitalizētajiem, un pacientus nācās izvietot arī koridoros, atzīst galvenā ārste.
Tomēr tas, ka Rozentāles vadītajā Infektoloģijas centrā atrunātu pacientus no gulšanās slimnīcā, neesot loģiski: „Ja ātrā palīdzība ir atvedusi pacientu, tad atrunāt pacientu no hospitalizācijas... gluži otrādi, mums nākas pierunāt pacientus. Un vēl, kad sastopas ar ārstiem, ir drošības sajūta, ka tomēr nav tik traki. Un tad mēs prasām parakstu, ja mēs uzskatām, ka vajadzētu tomēr palikt slimnīcā un pacients atsakās no tā, tad viņš parakstās par atteikumu no hospitalizācijas. Bet, lai mēs atrunātu no hospitalizācijas, tas ir pilnīgi neloģiski.”
Gadījumu, kad gripas pacienti sūdzas par to, ka viņus neuzņēma slimnīcā, nav daudz, norāda Veselības inspekcijā. Cilvēks būtu jāuzņem slimnīcā ar gripu, ja viņam vairākas dienas ir nopietni simptomi, skaidro inspekcijā. Piemēram, ja ir kritiski zems asinsspiediens, ļoti lēna vai ļoti strauja sirdsdarbība, vairākas dienas ļoti augsta temperatūra, arī sāpes vēderā un nekad nebijušas pēkšņas galvassāpes.
