2015.gadā, pieņemot Ceļu satiksmes noteikumus jaunā redakcijā, Ministru kabinets izņēma no noteikumiem normas, kas dublējās ar Ceļu satiksmes likumu. Tomēr rezultātā no normatīvajiem aktiem saskaņošanas procesā pazuda punkts, kas aizliedz autovadītājiem lietot alkoholu pēc tam, kad policija mašīnu apturējusi. Tas mudinājis pieķertos dzērājšoferus atrunāties, ka alkoholu lietojuši tikai pēc apstāšanās, tādēļ likums, kas aizliedz braukt pie stūres reibumā, nav pārkāpts.
Lai šādu iespēju novērstu, Saeima šobrīd strādā pie grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kas skaidri to aizliegs.
Iepriekš no Saeimas tribīnes pie frakcijām nepiederošs deputāts Artuss Kaimiņš aicināja kolēģus pasteigties ar likuma grozījumu pieņemšanu, jo robus izmantojot desmitiem dzērājšoferu: “Ir vairāki desmiti gadījumi jau, kad autovadītāji, dzērājšoferi izmanto šo likuma robu, jo tas nav aizliegts – tikko kā tevi apstādina, tu iedzer, un pēc tam tu pūt trubiņā. Šādu gadījumu ir ļoti daudz.”
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis gan stāsta, ka deputāts Kaimiņš pamatīgi pārspīlē gadījumu skaitu. Tomēr arī policija gaida, kad Saeima pieņems grozījumu Ceļu satiksmes likumā, lai likums būtu skaidrs visiem.
“Nevarētu teikt, ka šāda izteikta problēma būtu. Varbūt ir kaut kādi atsevišķi gadījumi.
Katrs gadījums ir individuāls. Es tagad negribētu detaļās stāstīt, kādā veidā tiek fiksēti šie pierādījumi un kādā veidā policija šādās situācijās strādā. Protams, ir svarīgi, lai nebūtu šādu kāzusu un domstarpību, tāpēc mēs arī gaidām, kad stāsies spēkā šādi grozījumi,” saka Krapsis.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs noliedz, ka, iepriekš mainot Ceļu satiksmes noteikumus, pieļautas kļūdas. Problēmas esot radušās tikai tādēļ, ka atsevišķos gadījumos iedzīvotāji likumus interpretē pa savam.
Arī esošais regulējums nepieļaujot dzērājšoferiem iespēju izsprukt no soda ar atrunām, ka alkohols lietots tikai pēc apturēšanas.
“Viņiem nav nekādas tiesības atrunāties, jo policijas darbinieks jebkurā brīdī šādu prasību var izvirzīt, un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau par to ir paredzēta atbildība. Tas tiešām pēc būtības neko nemaina,” saka Golubevs.
Grozījumos Ceļu satiksmes likumā arī paredzēts noteikt, ka
autovadītājam dokumenti policistam nevis jāuzrāda, kā likumā noteikts šobrīd, bet gan jāiedod pārbaudei.
Arī šī norma domāta, lai novērstu konfliktus, kad autovadītāji atteikušies dokumentus iedot policistam rokās. Jānis Golubevs gan uzsver, ka uzrādīšana arī nozīmē dokumentu iedot rokās: “Tas patiešām ir redakcionāls un savā ziņā pat smieklīgs grozījums, lai nebūtu jākonfliktē un visiem būtu skaidrs, ka uzrādīšana un dokumentu iedošana policijas darbiniekam ir viens un tas pats. Žēl, ka mūsu sabiedrība šādā veidā traktē un konfliktē ar tiesību aizsardzības iestādēm par tāda formāla rakstura jautājumiem.”
Šobrīd Saeimai grozījumi Ceļu satiksmes likumā vēl jāapstiprina trešajā, galīgajā lasījumā. Tas visdrīzāk varētu notikt jau kādā no nākamajām Saeimas sēdēm.
