„Mēs varam runāt tikai par profilaksi, un tā ir ļoti vienkārša – neiet ūdenī tālāk par kaklu. Jo tikko mēs iebrienam dziļāk, var kaut kas notikt: krampis, sirdsdarbības traucējumi. Tas nozīmē, ka droši būs atrasties tikai pie krasta.
Ja kādam gribas kaut ko pierādīt, nav jāpeld ezeram pāri, var peldēt gar ezera krastu. Nav jāpeld dziļi jūrā, bet var peldēt no Kolkas līdz Ainažiem,” skaidro Blūzmanis.
Tāpat droši ir peldēties pludmalēs, kurās ir glābēji un ir ievietotas bojas.
Glābējs arī skaidro, ka cilvēki noslīkst ļoti klusu un mierīgi: „Tanī mirklī ūdens nonāk balsenē un pakliegt vairs nevar. Ja ir krampis vai citas problēmas, cilvēks koncentrējas uz sevi, nevis uzmanības piesaistīšanu. Tāpēc neviens parasti neredz, ka cilvēks noslīkst.”
Šogad ir noslīkuši jau 105 cilvēki, liecina VUGD apkopotā informācija. Glābējs secina, ka tādējādi noslīkušo skaits ir lielāks par ceļa satiksmes negadījumos bojāgājušajiem.
„Ja ir akcija „izglāb draugu – atņem [auto] atslēgas”, tad šeit varētu būt cita akcija „izglāb draugu – atņem peldbikses”. Šeit vairāk jārunā par profilaksi, izglītošanu,” norāda glābējs.
