Viņaprāt, Rīga nepietiekami izmanto priekšrocības, ka liela daļa rīdzinieku ir krievu valodā runājošie. Tomēr Girss neuzskata, ka ar krievu valodas mācīšanu būtu jānodarbojas privātajam sektoram, jo tam trūkst organizatoriskās spējas. Traucē arī valsts kopējā politika, uzskata Girss.
Cita starpā Girss pauda pārliecību, ka krievu valoda reiz kļūs par otru valsts valodu Latvijā, jo “latvieši nāks pie veselā saprāta”.
Argumentējot pret to, ka iedzīvotāji jau reiz ir pateikuši skaidru pozīciju šajā jautajumā referendumā, Girss piesauca demokrātiju un to, ka tā nesastāv tikai no vairākuma gribas, bet arī no tā kā tiek cienīts mazākuma viedoklis.
