ĪSUMĀ:
- No februāra ģimenes ārstiem katra kvīts jāievada VID elektroniskajā sistēmā.
- Ārstu asociācijas vadītāja: Gadā jāievada 2500 kvītis.
- Noteikumi prasa kvītis ievadīt reizi ceturksnī.
- Ārsti pagaidām kvītis sistēmā neievada, cer, ka valdība prasību atcels.
- Veselības ministrija pagaidām izmaiņas neplāno.
- VID skaidro: Izmaiņas atvieglo dzīvi pacientiem.
- VID arī norāda: Ārstu prakses var kvītis uzreiz sagatavot elektroniski.
- Asociācija iebilst: Programmatūra e-kvītīm ir papildu izdevumi.
Pacientu iemaksu fiksēšanai ģimenes ārstu praksēs bez kases aparāta aiziet aptuveni viena kvīšu grāmatiņa dienā.
“Tas ir apmēram 25-30 cilvēki. Mēnesī tas varētu būt vidēji 200, ceturksnī tas ir 600 un gadā – 2500, tātad gadā man ir jāievada 2500 kvītis,” stāsta Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
Februārī stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi, pēc kuriem katra kvīts jāievada arī elektroniskajā Valsts ieņēmumu dienesta sistēmā. Ārstam vai ārsta palīgam jāpārraksta pacienta vārds uzvārds, personas kods, pakalpojuma veids, cena un kvīts numurs.
Jaunās prasības stājušās spēkā ārstu viskarstākajā darba laikā – gripas sezonā, kad ir visvairāk pacientu un attiecīgi arī visvairāk kvīšu.
Pagaidām ģimenes ārsti kvītis sistēmā nevada. Noteikumi paredz pārskatu iesniegt reizi ceturksnī, un nozares asociācija vēl cer, ka jaunā ministre pērn ieviesto kārtību mainīs.
“Šobrīd mēs neplānojam rosināt grozījumus,” atzīst Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Veselības ministrijā uzsver, ka, tā kā daļai pacientu, piemēram, bērniem, pacienta iemaksa netiek prasīta, reālais dienā izsniegto kvīšu skaits ir mazāks, nekā min asociācija.
“10, 15 pacienti, kuriem dienā vidēji kvītis tiek izsniegtas, vai tas ir nesamērīgs slogs – ievadīt to sistēmā. Ja tas tā ir, iespējams, jādiskutē,” pieļauj Šneiders.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) skaidro – izmaiņas ieviestas, lai atvieglotu dzīvi pacientiem.
“Cilvēkiem vairs nebūs jānāk ar čekiem vai kvītīm uz VID vai jāsūta VID, bet Valsts ieņēmumu dienests varēs sagatavot jau automātiski šīs nodokļu pārmaksas,” norādīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes pārstāve Aiva Sotniece.
“Vai tas ir samērīgi, ka ārsts pāri pa 2000 [kvīšu] ievada un velta laiku tam, ar to laiku, ka pacients, ja viņš vēlas, sešas kvītis nokopē un aizsūta VID?” retoriski vaicāja Veide.
Valsts ieņēmumu dienestā kā risinājumu ģimenes ārstu praksēs, kur nevar atļauties kases aparātu, iesaka kvītis gatavot uzreiz elektroniski
“Jāiegādājas speciāla programma no kādiem medicīnas programmu izstrādātājiem, kur tātad pēc VID ģenerētajiem numuriem būs iespēja sagatavot elektroniskā vidē kvīti,” skaidro Aiva Sotniece.
Ģimenes ārstu asociācijai uz to ir īsa atbilde. “Nu tad dodat papildu finansējumu!” sacīja Veide.
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders savukārt norāda, ka “šogad ģimenes ārstiem ir vairāk naudas, ir vairāk naudas ne tikai sadaļā uz atalgojumu, bet arī kapitācijas nauda”.
Viņš atzina, ka varētu šo kvīšu sistēmu apvienot ar e-veselības sistēmu, “sajūgt šīs sistēmas ir iespējams, bet, protams, tas ir nākotnes jautājums, šobrīd tādas iespējas nav”.
Daļa ģimenes ārstu konsultējas par iespējām jau iegādātās datorsistēmas pielāgot arī digitālo kvīšu veidošanai.
“Es maksāšu atkal dārgāk par to, ka viņi apstrādās programmu kvītis, uz kurām ir 1,42 eiro, tas ir nesaprātīgi,” pauž ģimenes ārste Alise Nicmane-Aišpure.
