Garantija pret kūlas dedzināšanu ir sakopti īpašumi

Lai kūlas dedzinātājiem nebūtu vilinājuma pielaist uguni pērnajai zālei, galvenā garantija ir sakopti īpašumi. Tā uzskata Beverīnas novadā un jau vairākus gadus šajā novadā pašvaldības policija apseko nepļautās platības, mudina īpašniekus tās sakopt un, kas to nedara, saņem arī sodus.

Šis darbs ir nesis rezultātus un novadā nav kūlas dedzināšanas gadījumu.

„Tas ir viens no tiem četriem īpašumiem, tie ir simts hektāri jau apmežojušies un tik dzīvo meža cūkas un latvāņi,” Beverīnas novada pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs Melngāršs rāda vienu no vēl nesakoptajiem īpašumiem, un galvenās problēmas ir ar tiem zemes īpašniekiem, kas nedzīvo uz vietas novadā.

„Šie cilvēki ne pārdod, ne iznomā, viņi saņēmuši brīdinājumu un rīt, parīt taps administratīvo pārkāpumu protokols, kā jau teicu - no 500 līdz 2000, bet pa šo naudu varētu arī sakopt,” norāda Melngāršs.

Piebraucot pie vēl viena nesakoptā īpašuma, kur redzams, ka pērn nav nopļauta zāle, Aleksandrs Melngāršs zvana īpašniekam.

Aleksandra Melngārša darba kabinetā uz galda ir vairākas mapes, kur katru gadu krājas gan foto liecības par apsekotajiem īpašumiem, gan sastādītie protokoli.

„Tika apsekoti 100 zemes īpašumi un īpaša uzmanība tika veltīta tiem, kas iepriekšējos gadus ir grēkojuši, ne iznomā, ne paši kopj un nemaksā zemes nodokli. Tā mēs atlasījām 58, tika iedoti termiņi, brīdināti,” skaidro pašvaldības amatpersona. Rezultāti ir. „No 58 tādiem šaubīgiem 54 ir sakopti, atrada līdzekļus jeb iznomāja, tur viss kārtībā.”

Bet pats galvenais ieguvums ir tas, ka novadā kūlas dedzināšana, vismaz šopavasar, vēl nav bijusi.

„Jāpiesit pie galda, bet mums šopavasar nav bijuši kūlas dedzināšanas gadījumi, kaut arī laika apstākļi tam bija pateicīgi,” - tā Melngāršs.

Atlikušo nesakopto zemju īpašnieki pamatā nedzīvo novadā, bet Rīgā un Valmierā, līdz ar to ir grūtāk viņus pamudināt savas zemes sakopt. Runājot ar vietējiem zemniekiem, aktualizējas vēl viena problēma, kā atzīst zemnieku saimniecības „Brieži" saimnieks Juris Cīrulis, - labprāt apstrādātu šīs zemes, taču lielākoties tās ir ieķīlātas bankās.

„Tur ir lielas hipotēkas, kas sasien rokas saimniekam, lai ar šo zemi rīkotos, un bankas arī nav ieinteresētas,” saka Cīrulis.

Bet kopumā, kā vērtē zemnieku saimniecības „Rozītes" saimniece Valentīna Roziņa, iepriekšējo gadu darbu sakoptības rosināšanā var redzēt.

Tagad pavisam drīz, kā stāsta novada pašvaldības policijā, sāksies nākamā ikpavasara cīņa - un tie ir latvāņi. Tātad tie saimnieki, kuri savās zemēs ir ļāvuši zaļot latvāņu audzēm, var gaidīt vietējo policistu vizītes, arī protokolus un sodus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti