Gaļina Timčenko: Piedāvāsim Krievijas iedzīvotājiem informācijas iztikas minimumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latviju par gana demokrātisku un brīvu atzinuši Putina politikas oponenti. Ietekmīgu Krievijas žurnālistu grupa nolēma tieši Rīgā glābties no viņu dzimtenē valdošās cenzūras. Un Latvijā oktobrī darbu uzsāka jauns medijs – portāls “Meduza”, ko veido bijusī "lenta.ru" redaktore Gaļina Timčenko ar kolēģiem. 

Šogad pavasarī pilnībā mainījās neatkarīgā un ietekmīgā Krievijas ziņu portāla  "lenta.ru" redakcija. Portāla īpašnieks, ar Kremli saistīts uzņēmējs Aleksandrs Mamuts atlaida galveno redaktori Gaļinu Timčenko, kopā ar viņu portālu pameta lielāka daļa žurnālistu. Līdz ar Timčenko komandas aiziešanu no "Lenta.ru" no Krievijas mediju vides pazuda uzticama ziņu analīze un neitrāla notikumu izvērtēšana. Timčenko ar bijušajiem padotajiem nolēma dibināt jauno mediju, bet šoreiz – ārpus Krievijas.

Portāls Krievijas iedzīvotājiem ziņos no Latvijas par notikumiem Krievijā.

Portāla “Meduza” redakcija atrodas Rīgā, bet žurnālisti strādā gan Latvijas teritorijā, gan arī Krievijā. Pati Timčenko skaidro, ka šis solis pasargās jauno mediju no spiediena. Krievijas varas iestādēm būs mazāk iespēju ietekmēt medija darbību, tās nevarēs atņemt medija licenci, iesaldēt uzņēmuma kontus, ierasties redakcijas telpās un izņemt datorus.”

Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" žurnāliste Olga Dragiļeva uzaicināja portāla "Meduza" galveno redaktori Gaļinu Timčenko uz interviju.

De facto: - Vai Jūs sapratāt kas notika? Kas kļuva par pēdējo pilienu, pēc kura Jūs atlaida no “Lenta.ru”?

Gaļina Timčenko:  - Tas bija Ukrainas notikumu sākumā un cilvēki Kremlī zināja, ka ar Maidanu un Krimu tas stāsts nebeigsies. Viņi prognozēja situācijas attīstību un saprata, ka medijs ar ikdienas auditoriju divi miljoni cilvēku (un karstāko Maidanas notikumu laikā mums bija pat trīs miljoni) ir pārāk spēcīgs, lai atspoguļotu Ukrainu un Krimu, tā, kā to darījām mēs.

- Tātad, Kremlī saprata, ka drīz sāksies kara propagandas laiks un nevar pieļaut neitrālu skatu uz notikumiem?

- Es domāju, ka jā.

-  Kas Krievijā notiek ar vārda brīvību?

- Tās vienkārši nav. Tie, kas joprojām strādā neatkarīgajos medijos, katru darba dienu uztver kā pēdējo. Mums “Lenta.ru” pēdējās dienās pirms manas atlaišanas arī tā bija.

Strādājām ar domu “vēl viena diena, vēl viena stunda, ātrāk, mums jāpaspēj nopublicēt, jāpaspēj visu izdarīt”.

Mediju situācija Krievijā ir vairāk nekā šausmīga.  Normāla kvalitatīvā žurnālistika pēdējā laikā kļūst par varoņdarbu. Piemēram, avīze “Vedomosti” - viņi pēta pensijas sistēmas reformu - ar Krievijas pilsoņu pensiju uzkrājumiem vienkārši nosedz ar Krimas aneksiju saistītas izmaksas. Un tie žurnālisti ir vienkārši kamikadzes, neviens cits vairs neuzdrošinās šādā veidā atspoguļot Krievijas valsts domes darbu.

- Ar kādiem tad riskiem saskaras žurnālisti?

- Krievijā žurnālistiem var draudēt ļoti nopietnas lietas. Var nedot akreditāciju, var draudēt, var piekaut kādā mītiņā. Es pati redzēju, kā tas notiek. Piketa laikā pūlis mazliet pavirzās uz kādu pusi, milicijai tas nepatīk, atnāk miliču priekšnieks, tā

paskatās apkārt un parāda ar pirkstu uz kādi no sanākušajiem – šo te. Pieskrien omonieši, ņem ciet šo cilvēku un aizved.

Var tāpat piekaut. Visi zinām žurnālista Oļega Kašina stāstu, viņu piekāva tik smagi, ka Oļegs izdzīvoja, tikai pateicoties brīnumam.

- Vai Jums šķiet, ka tas beigsies ar jauno dzelzs priekškaru?

- Man šķiet, ka jā. Es ļoti gribu kļūdīties, es negribu, lai Krievija atkal kļūst par bubuli pārejai pasaulei. Bet pagaidām viss iet uz to pusi. Mums aizliedza nesankcionētus piketus un ar to var saprast arī, piemēram, mātes, kuras protestē pret bērnudārza slēgšanu. Ir izveidoti to cilvēku saraksti, kuriem ir uzturēšanas atļauja ārvalstīs. Viņu tiesības ir ierobežotas – liegts strādāt par notāriem vai ieņemt jebkādus, pat apkopējas vai sekretāres amatus iekšlietu struktūru iestādēs. Tāpat Krievijas varas struktūrām tagad ir tiesības Krievijas teritorijā bloķēt feisbuku, tviteri, google, 

Jebkuru interneta mediju, kas atrodas Krievijā, vienas dienas laikā ir iespējams iekļaut melnajā sarakstā, bet, lai to apstrīdētu, vajag divas nedēļas.

Ja pirms gada kāds man teiktu, ka manā valstī pieņems tādus likumus, kuru dēļ man nebūs tiesību ne uz ko, es skaļi smietos.

- Visu to ņemot vērā, jūsu jaunais medijs, "Meduza", izskatās pēc īstermiņa projekta...

- Nē. Mums ir virkne tehnoloģisku risinājumu, lai apietu ierobežojumus. Cita lieta, vai spēsim par tiem pastāstīt arī saviem lasītājiem.

- Vai jaunajam medijam “Meduzai” ir misija?

- Mūsu misija ir informācijas iztikas minimums. Mediju Krievijā tagad ir ļoti daudz - televīzijas, avīzes, interneta mediji. Es runāju, protams, par informāciju krieviski par Krieviju, domātu Krievijas iedzīvotājiem. Informācijas ir pārāk daudz, tā ir slikti strukturēta. Krievijas mediji neatšķir svarīgo no nesvarīgā. Lai cilvēki nezaudē interesi par ziņām, mēs arī uzsākam šo projektu, katru dienu atlasīsim svarīgāku informāciju, veidosim dienas bildi.

Es negribu ne ar vienu cīnīties un negribu, lai mūs sauc par opozicionāriem. Man ir tikai viena ideja – cieņa pret lasītāju.

Es uzskatu, ja iepazīstinātu viņu ar pārbaudītu un ticamu informāciju, viņi paši lems, kas ir taisnība un kas ir mēli. Diemžēl daudzi Krievijas Valsts domes deputāti uzskata, ka Krievijas pilsoņi ir tādi kā nesaprātīgi bērni, kuriem jāskaidro, kas ir balts un kas – melns, un pat labāk vispār visu aizliegt. (..)

Mēs “Lenta.ru” kādreiz mēģinājām saskaitīt – cik pēdējā gada laikā ir pieņemti aizliedzoši likumi. Pie ceturtā desmita metām šo nodarbi pie malas.

- Kur Jūs reģistrējāt jauno mediju?

- Latvijā.

- Tas neradīs problēmas tiem jūsu žurnālistiem, kas strādās no Krievijas?

- Visticamāk problēmas būs. Rietumu mediju žurnālistiem Krievijā ir jāreģistrējas, ar to var būt problēmas.

Mums, protams, ir bažas par viņu drošību. Es darbiniekiem atklāti jautāju, vai  saprotat riska pakāpi? Esot pieauguši cilvēki, un ne no kā nebaidās. Viens pat mani izsmēja – it kā uzvedos, ka mamma.

- Vienā no intervijām minējāt, ka "Meduzas" investorus nesauksiet vārdā, jo viņi arī pakļauj sevi riskam. Kādi tad ir tie riski?

- Cilvēki, kas investē medijos, parasti vada vēl kādu biznesu. Svaru kausos ir medijs un vēl kaut kas cits. Piemēram, Potaņinam bija "Lenta.ru" no vienas puses, bet "Norņikeļ" no otras. Usmanovam ir avīze "Kommersant" un “Metalinvest.” Un, kad no vienas puses tev ir lecīga avīze "Kommersant", kura kaitina Kremli, tev ir vieglāk aizbāzt muti žurnālistiem, lai tavs pamatbizness turpina pelnīt naudu. Tā ir vienkārša shēma, kā ietekmēt medijus"

- Iepriekš teicāt, ka jauno mediju nolēmāt veidot Rīgā, jo mēs uzvarējām tādā kā improvizētā konkursā starp Eiropas pilsētām. Ar ko tas esam labāki par Tallinu un Viļņu?

- Mums svarīgi atrasties krievvalodīgajā vidē, un Rīgā krievvalodīgo ir visvairāk. Tallinā ir smags klimats, turklāt mūsu juristi ieteica Rīgu – te ir vieglāk uzsākt un reģistrēt biznesu.

- Vai pieļaujat iespēju, ka jūsu darbības dēļ Latvija iedzīvosies kādās sankcijās no Krievijas puses?"

- Mēs par to domājām. Nolēmām, ka ja "Meduzas" dēļ Latvijai būs nepatikšanas, pārcelsimies uz Berlīni. No citas puses, iespējams, ka esam pārāk nenozīmīgs projekts, lai uz mūsu pusi uzreiz pagrieztos Saurona acs.

- Vai mācaties latviešu valodu?

- Jā, mēs uzreiz nolēmām, ka nevar dzīvot valstī un nezināt tās valodu. Mēs obligāti atradīsim pasniedzēju, kas nāks uz redakciju un mācīs mums latviešu valodu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti