Svētkus un jauno gadu tā arī ne reizi nenomazgāta sagaidīs Nacionālā bibliotēka jeb Gaismas pils. Tuvāk ieskatoties, ēka nav vairs pelēkā krāsā, bet gan ļoti apsūbējusi. Ķīviņi, kam būtu jāmazgā un kam būtu jāmaksā par apjomīgās fasādes mazgāšanu, nākamā gadā varētu tikt atrisināti.
''Līdz šim brīdim Jūs redzat, kādā skatā ir mūsu ēka, ko sauc par Gaismas pili. Tā, godīgi sakot, neizskatās tik spodra, kādai tai vajadzētu būt,'' saka bibliotēkas Saimniecības departamenta direktors Ivars Ķīsis.
Iepriekš ziņots, ka Gaismas pils fasādi un jumtu vēlējās mazgāt jau rudenī, jo vasarā tam bijis nepiemērots laiks. Karstuma dēļ jumts bijis uzkarsis. Taču arī rudenī ēku nenomazgāja un nu jau katrs garāmgājējs putekļus un nosēdumus var pamanīt.
''Problēma vēl līdz šim brīdim nav atrisināta, jo ir iesaistīta Kultūras ministrija. Kultūras ministrijas veidolā pasūtītājs šo jautājumu vēl līdz šim nav saskaņojis un atrisinājis, jo bibliotēka... būtībā mēs esam tikai operatori,'' skaidro Ķīsis.
Ministrija sākotnēji vēlējusies, lai ēkas mazgāšanu veic būvnieks „Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA)”, atklāj kompānijas pārstāve Inese Dābola:
''Divus gadus atpakaļ „Nacionālā būvkompāniju apvienība” nodeva ēku ekspluatācijā un, ēku nododot, līdzīgi kā jebkurā citā objektā, pirms tam tika veikta gan iekštelpu, gan arī āra telpu mazgāšana. Apmēram pirms gada, kad atkārtoti gāja runa par to, ka vajadzētu nomazgāt māju vēlreiz, NBA pat bija gatavi, bet tad rakstiski tika saņemts Kultūras ministrijas rīkojums, nemazgāt, to nedarīt, jo tas ir apsaimniekotāju jautājums.''
Ķīsis no bibliotēkas gan uzskata, ka ministrija no pakalpojuma atteikusies tā dārdzības dēļ. Būvkompānija piedāvājusi ēku nomazgāt par vairāk nekā 100 000 eiro. Savukārt ministrijā stāsta, rīkojums tīrīšanu pārtraukt izdots - bija sākusies ziema, jo arī aukstā laikā ēku no ārpuses mazgāt neesot ieteicams. Kāpēc darbi joprojām kavējas, skaidro Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas vadītājs Indriķis Builis:
''Viedokļi par to, kas tad to īsti veiks - vai to veiks bibliotēka, vai to organizēs Kultūras ministrija projektu ietvaros [atšķīrās]. Faktiski bija doma tāda, ka šo pirmo mazgāšanu veiktu projekta ietvaros, bet tam ir vajadzīgs iedalīt naudu no projektam paredzētiem līdzekļiem, un tur ir vajadzīgs Uzraudzības padomes lēmums.''
Ja projekta uzraudzības padome ieceri apstiprinās, tad par pirmo mazgāšanu samaksās Kultūras ministrija. Un jau nākamā gada sākumā ministrija varētu sludināt publisko iepirkumu.
''Kultūras ministrija saredz, ka no šiem projekta līdzekļiem tāda iespēja ir, tas būtu loģiski, ka tomēr šāda pirmā etalona mazgāšana tiek veikta no šiem līdzekļiem; un tad šie ķīmiskie līdzekļi un tehnoloģiskie paņēmieni, kā to dara, tiek apgūti, un turpmākā periodā tad to dara pati bibliotēka,'' iespēju ieskicē Builis.
Nacionālās bibliotēkas Saimnieciskā departamenta vadītājs piekrīt, ka nākamajās reizēs par simboliskā „stikla kalna” mazgāšanu maksātu bibliotēka un tam līdzekļi tiek plānoti. Ķīsis gan uzsver, pašlaik darbi ziemas dēļ apstājušies un joprojām neesot skaidrības par iespējami labāko tehnoloģiju, kā lielo fasādi mazgāt un kas būtu pateicīgākie ķīmiskajie līdzekļi.
''Kamēr visi šie jautājumi tika skaidroti un diemžēl tiek skaidroti arī vēl līdz šim brīdim, šis process nav noticis. Protams, jebkurā gadījumā tas ir Kultūras ministrijas finansējums un Kultūras ministrijas atbildība,'' secina Ķisis.
Kultūras ministrija gan domu par ilgstošu kavēšanos noraida. Viss gads esot pagājis, testējot dažādus ķīmiskos paraugus.
