Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Eiropas nākotnes ceļi – «terminatora» scenārijs, identitātes labirints vai šķelšanās?

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Divu kungu kalpi - mediķi pacientu aprūpi apvieno ar medicīnas industrijas veicināšanu

Gads ar bēgļu plānu: daudzi dodas prom, Latvijā nesteidz uzlabot bēgļu apstākļus

Gads ar bēgļu plānu: Bunana, Tariks un citi – Vācijā, bet Latvijā nesteidz uzlabot bēgļu apstākļus

No pirmajiem 23 cilvēkiem, kas Latvijā pārvietoti Eiropas Savienības (ES) kopējā programmā un šeit ieguvuši bēgļa vai alternatīvo statusu, Latvijā nav palicis neviens. Viņi visi devušies uz Vāciju. Vēl 18 cilvēki statusu saņēmuši salīdzinoši nesen, un viņiem drīz jāatstāj "Mucenieki", bet dzīvot nav kur.  

Ceturtdien, 3.novembrī, aprit gads kopš valdība pieņēmusi bēgļu pārvietošanas un sociālās iekļaušanas plānu, speciāli svītrojot vārdu "integrācija". Taču plāna galvenais mērķis – personu sociāli ekonomiskā iekļaušana – izgāzies. Bēgļu iekļaušanai Latvijas sabiedrībā trūkst politiskās gribas, un bēgļu palikšana Latvijā pašlaik lielā mērā ir atkarīga no līdzcilvēku atbalsta.

Vienu dienu devās uz Vāciju

Vēl vasarā sīriete, kura daudziem medijiem, tai skaitā Latvijas Radio, pauda gatavību integrēties vietējā sabiedrībā, gaidīja bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Vēlāk ģimene – vīrs, divas meitas un dēls  – to saņēma, un vasaras beigās sieviete un viņas meitas jau varēja sarunāties latviešu valodā, gatavojās jaunajam mācību gadam.

"Es ļoti ceru valodu iemācīties pēc iespējas vairāk, jo septembrī sākas skola. Manām meitām jāmācās skolā," Bunana stāstīja, ka cer apgūt latviešu valodu vajadzīgajā līmenī, lai iegūtu darbu un lai meitām būtu vieglāk skolā.

Tomēr arī viņas ģimene, tāpat kā visi pārējie uzturēšanās atļaujas saņēmušie un "Muceniekus" atstājušie bēgļi, vienu dienu devās prom uz Vāciju.

Nebija naudas pirmajai iemaksai dzīvoklim un arī daļas sabiedrības naidīgā attieksme iebiedēja, kā arī pastavēja citi mums līdz galam nezināmi apstākļi.

 

Atšķiras versijas par aizbraukšanu

Ar Bunanu, kas tagad kopā ar ģimeni dzīvo bēgļu nometnē Vācijā, Latvijas Radio sazinājās internetā. Sieviete skaidro, kāpēc Latvijā atgriezties nevēlas. Uzreiz jānorāda, ka ģimenei un cilvēkiem, kas ar viņiem pavadījuši pēdējās nedēļas pirms došanās prom, ir krasi atšķirīgas versijas par aizbraukšanas iemesliem.

Radio pārstāsta sievietes versiju: Pēc statusa saņemšanas un filmēšanās "Aizliegtajā paņēmienā", kur viņa atklāti kritizējusi mentoru un kopējās sistēmas darbu, ģimene bijusi spiesta pamest "Muceniekus". Nakšņot nebijis kur un devušies pārlaist nakti mošejā. Sarakstē no Vācijas Bunana atsūta arī divas fotogrāfijas, kurās redzami čemodāni, vīrs un bērni, guļot uz grīdas mošejā.

"Šeit mēs gulējām. Vai tagad saproti, kāpēc es nevēlos atgriezties?" viņa vaicā.

Otras puses versija ir radikāli pretēja. Ģimenei tikusi izrādīta pat ārkārtīgi liela labvēlība, un iekšēju sīriešu konfliktu dēļ, kas risinājušies "Muceniekos", viņi pat dzīvojuši pie kādas ģimenes, kur viņiem nodrošināts viss sadzīvei un ikdienai nepieciešamais.

Vēlāk sekojis satraukums par "Latvijas Avīzes" pieļauto kļūdu, ģimenes jaunāko meitu piedēvējot vēl kādai citai ģimenei un tad arī meli par it kā slimo brāli Vācijā, taču patiesībā viņi devušies uz bēgļu nometni, cerot Latvijas pases iemainīt pret Vācijas.

Tās ir tikai versijas un, visticamāk, patiesos motīvus, kāpēc šādas ģimenes izvēlas doties prom, noskaidrot ir ļoti grūti.

Bēgļa Džona problēma – valoda

Ieskaitot Bunanu, Latviju pametušas visas pirmās 23 personas, kas uzņemtas no Itālijas un Grieķijas, un pašlaik šeit uzturas 18 aizsardzību ieguvušas personas. Tās pagaidām vēl dzīvo "Muceniekos", jo atrast dzīvesvietu nav izdevies. Tas ietekmē nevēlēšanos šeit palikt, tāpat arī sabiedrības noraidošā attieksme, trūcīgie pabalsti un grūtības iekļauties darba tirgū nepietiekamo valodas zināšanu dēļ.

Latvijā šogad statusu saņēmušas arī vairākas citas ģimenes, kas šeit ieradušās ne saskaņā ar Eiropas programmu, bet citā ceļā. Arī viņiem izsniegtas Latvijas pases un tātad sagaidāms, ka arī viņi šeit dzīvos. Arī šīs ģimenes jau aizbraukušas vai to vēlas darīt tuvākajā laikā. Latvijas Radio intervijai piekrīt kurdu izcelsmes puisis no Irākas ar ārzemniecisku vārdu Džons.

"Alternatīvo statusu saņēmu šī gada augustā, kas ir salīdzinoši nesen. Apmēram pirms diviem mēnešiem," stāsta Džons. "Plāns man bija ļoti skaidrs. Kad es pametu savu valsti, mans plāns bija realizēt savu sapni un kļūt par ārstu. Vēlos studēt Latvijas Universitātē."

Kopā ar mammu, brāli un mazo māsu, kas ir smagi slima, ģimene šeit ieradusies jau pagājušā gada oktobrī un vien augustā varējuši uzsākt patstāvīgu dzīvi. Mājokli izīrēšanai atrast palīdzējis kurds Tariks, kurš pats devies meklēt darbu Vācijā. Šādu variantu apsver arī Džons - vismaz lai piepelnītos un varētu samaksāt par studijām.

"Pašlaik es meklēju darbu, tagad jau teju vai katrā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet aizvien neesmu atradis.

Latvijā esmu bijis uz pārrunām, bet atteikts galvenokārt latviešu valodas dēļ. Citās Eiropas valstīs valodai sākumā nepievērš tik lielu uzmanību. Valoda nav problēma," uzskata Džons.

Vēl pērn Iekšlietu ministrija rosināja atvieglot valodas prasības šiem cilvēkiem darbavietās, kur tas iespējams, tomēr tam iebilda Nacionālā apvienība. Partijas deputāti uzskatīja, piedāvātais plāns bijis ne vien pretrunīgs, bet arī diskriminējošs pret Latvijas pamatiedzīvotājiem, un šis, kā arī vairāki citi punkti, kas, piemēram, paredzēja iespēju ļaut šiem cilvēkiem piestrādāt "Muceniekos" vai to teritorijā jau no pirmās ierašanās dienas, no plāna izsvītroti. Šādas iebildes valdībā atbalstīja arī Zaļo un zemnieku savienība, kas bija pret bēgļu uzņemšanu un kuras Saeimas frakcijas priekšsēdētājs jau pērn aicināja bēgļus biedēt ar zemo dzīves līmeni un auksto ziemu.

Tā rezultātā tagad, saņemot no valsts apmaksātas 120 stundas latviešu valodas sākotnējai apguvei, cilvēkiem, kas iepriekš nezinājuši, ne "labdien", ne "uz redzēšanos", jāspēj brīvi sarunāties.

Eritrejieša Filmona veiksmes stāsts

Plašu rezonansi izsaukušais eritrejieša Filmona un uzņēmēja Mārtiņa Kossoviča noslēgtais darba līgums tieši pirms nedēļas uzskatāms par izņēmumu un veiksmes stāstu.

"Es piedāvāšu darbu cilvēkam ofisā, kas nav saskarsmē ar klientiem, bet man tāpat pateica, ka valsts valodas zināšanas ir jāzina un noteiktā kategorijā, līdz ar to man nevienu cilvēku nepiedāvā," stāstīja uzņēmējs, ar kuru Latvijas Radio tiekas interneta veikala "Manaslecas.lv" birojā Rīgā.

Kossovičs atzīst, ka esot gatavs, ka drīzumā ieradīsies Valsts valodas centrs, kurš, tiesa, iepriekš izteicies, ka nekvalificētos darbos valodas apliecības varētu arī nebūt.  Lai gan Filmonam ir Latvijas pase, atgādināt, ka viņš nav latvietis, un norādīt uz durvīm jau pasteigušies daudzi. Turklāt komentāru vētru izraisījis Kossoviča privāts ieraksts sociālajos tīklos, stāstot par darba attiecību uzsākšanu.

"Mans uzņēmums, kuram es esmu līdzīpašnieks, mēs nodarbinām vairāk nekā 200 cilvēkus. Līdz ar to pārmest cilvēkam, kurš nodarbina 200 cilvēkus un kurš ir devis palīdzīgu roku tikai vienam, tas ir neprātīgi.

Viņš nebija dzirdējis par tādu valsti Latvija, un tad viņš tā kā ļāvās pierunāties, un, atbraucot uz šejieni, principā visur, kur viņš iet, viņam durvis tiek taisītas ciet.

Tas ir dīvainākais. Ar vienu roku mūsu valsts viņu aicina, pat teikšu tā, pierunā. No otras puses, dod visādas zīmes, ka viņam ir jābrauc prom," teica uzņēmējs.

Jaātgādina, ka arī bēgļa pabalstu ģimenes galvai valdība pērn samazināja par 117 eiro. Mēnesī izmaksājot 139, nevis 256 eiro, kā bija piedāvājusi Iekšlietu ministrija. Par katru nākamo ģimenes locekli – 97 eiro.

Gadu pēc bēgļu uzņemšanas plāna apstiprināšanas valdībā plāna īstenotāji atzīst, ka galvenais mērķis – pārvietoto personu sociālā un ekonomiskā iekļaušana – nenotiek. Politiķi jau paspējuši medijos tiražēt, ka problēmām risinājumi jāpiedāvā Iekšlietu ministrijai, kuras plānu paši pirms gada krietni pamainīja.

Tālākie plāni bēgļu iekļaušanai neskaidri

Ko Latvija vēlas darīt sociāli ekonomiskās iekļaušanas nolūkā un kas ir pirmie nepieciešamie soļi? To noskaidrot ir grūti. Iekšlietu ministrijā uzsver, ka plašus komentārus nesniegšot, jo atbildot vien par bēgļu nogādāšanu Latvijā un tālāk statusa piešķiršanu. Viss ar iekļaušanu saistītais ir cita ministriju un politiķu atbildība.

Vēl rudens sākumā Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti aicināja premjeru atjaunot īpašu sešu ministriju un ekspertu darba grupu, kas pārskatītu patvēruma meklētāju iekļaušanas jautājumus. Plāns, deputātu ieskatā, esot teorētiski sastādīts, bet dzīve pierādījusi, ka vajadzētu nedaudz citādi, piemēram, finansējumu pārdalīt.

"Komisija izteica to aicinājumu. Tā atbilde bija no valdības puses, ka darba grupu viņi neatjaunos, bet kaut kādā veidā viņi to jautājumu skatīs. Nu, manā skatījumā, protams, vajadzēja uz īsu laiku atjaunot to darba grupu un, teiksim,  visiem kopā sanākot, kas iesaistīti, kārtīgi izvērtēt," teica Saeimas komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība).

Premjers, kā kompetencē ir izlemt, veidot darba grupu un plānu pārskatīt vai nepārskatīt, ar preses sekretāra starpniecību dara zināmu, ka viņam neesot ko teikt.

Par šo jautājumu uzdots runāt Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei, kura jau iepriekš prognozējusi plāna neveiksmes pēc tam, kad valdība to kārtīgi koriģēja, tā atsakoties no mērķa plānu izstrādāt, balstoties uz citu valstu pieredzi.

"Nekādu vēsmu vai politisku uzdevumu vismaz Iekšlietu ministrijai nav," atzīst Pētersone-Godmane, norādot –  piedāvāt un iestrādāt likumdošanā patvēruma meklētājiem labvēlīgākas izmaiņas politiskā līmenī it nemaz neesot viegli un neesot arī tāda pieprasījuma.

Politiķiem patīkot retorika "brauciet prom", un ir pat politisks apmierinājums, redzot, ka Latvija kļuvusi par tranzīta valsti.

Politiskā situācija izveidojusies tāda ka, Latvija vēlējusies izgudrot jaunu velosipēdu, kas apzināti sanācis ar kantainiem riteņiem un apzināti nesekmē iekļaušanos, teica Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas nodaļas vadītājs Ilmārs Mežs.

"Zinot, ka tas pabalsts, protams, ir neliels, bet, ja vēl no tā ir jāmēģina segt īres un komunālie izdevumi, tad jāsaprot, ka ēšanai tur paliek daudz par maz. Es domāju, ka pareizais ceļš būtu to sistēmu mainīt. Nu kāda gan ir jēga, ka Latvija piedalās šinī kopējā Eiropas projektā, atvieglojot Itāliju un Grieķiju no šīm pārāk lielajām plūsmām, ja nepaiet ne gads un šie cilvēki vienkārši ir aizmukuši?" spriež Mežs.

Brēka liela, bet rezultātā līdz šim panākta vienošanās tikai par garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksāšanu arī trīs mēnešus pēc iekārtošanās darbā. Tāda pati pabalstu kārtība attiecināma uz citiem Latvijas iedzīvotājiem, bet bēgļu, kas šo naudu saņemtu, nemaz nav.

Tuvākā laikā pamest Latviju plāno arī kurdu izcelsmes puisis Džons. Viņa māsa un mamma jau devušās uz Igauniju pie ģimenes radiem. Intervējot iesaistītās puses, top skaidrs – kamēr nemainīsies sabiedrības attieksme, nemainīsies arī politiķu lēmumi.

Palikšana Latvijā atkarīga no līdzcilvēkiem

Ja ne īpašā darba grupā, tad brīvprātīgo iknedēļas tikšanās reizēs gan tiek pārrunāts, kā konstatētās problēmas risināt un kurš par ko būs atbildīgs. Aktīvie "Gribu palīdzēt bēgļiem" grupas dalībnieki praktiskas problēmas varot atrisināt dienas vai divu laikā.

Kaņepes Kultūras centrā pirmdienas vakarā desmit cilvēki spriež par saliedēšanās pasākuma organizēšanu patvēruma meklētājiem un bēgļiem nākamajā svētdienā.

"Mēs vēlamies, lai vietējie cilvēki iepazīstas ar patvēruma meklētājiem, bēgļiem," stāstīja grupas "Gribu palīdzēt bēgļiem" aktīviste Agnese Freimane. Viņa norāda, ka aptuveni 3000 lielās interneta grupas biedri palīdz ne vien ar praktiskas dabas jautājumiem, bet cenšas iekļaut šos cilvēkus vietējā sabiedrībā.

"Uzzina cilvēcīgā līmenī, kas viņi ir. Kādi ir viņu mērķi, sapņi, ko viņi vēlas darīt. Man liekas, tas ir vienīgais veids, kā mēs varam mainīt sabiedrības attieksmi,

kad mēs tiešām saliekam kopā divas sabiedrības grupas. Viena, kas ir vietējie. Otra, kas ir tie cilvēki, kurus mēs nezinām. Tas ir tāpat kā ar jebkuru citu sabiedrības grupu Latvijā," teica Freimane.

Taču likumus izmainīt viņi un Iekšlietu ministrija nevarot. Plānā aizvien lielākā daļa finanšu un citu aktivitāšu atvēlētas procesiem, līdz persona vispār nonāk Latvijā, un šeit Iekšlietu ministrija savus uzdevumus pilda godam.

Tomēr pēc statusa iegūšanas cilvēka iespējas iekļauties vietējā sabiedrībā ir atkarīgas no atsevišķu Iekšlietu ministrijas un „Mucenieku” darbinieku labvēlības, brīvprātīgo atbalsta un tādu uzņēmēju intereses sniegt palīdzīgu roku grūtā brīdī, kā to izdarīja Mārtiņš Kossovičs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti