Gada laikā par datu aizsardzības pārkāpumiem – 40 sodi

Gada laikā, kopš stājās spēkā ES regula par datu aizsardzību, Datu valsts inspekcija (DVI) 40 gadījumos piemērojusi sodus par ļaunprātīgiem pārkāpumiem, intervijā Latvijas Radio pastāstīja inspekcijas direktore Daiga Avdejanova.

Viņa atzina, ka šī gada laikā skaidrojošais darbs nebija pietiekams, ko pierāda arī iedzīvotāju sūdzības par datu aizsardzības jautājumiem.

Gada laikā DVI vairāk nekā 140 gadījumos aicinājusi datu pārziņus novērst konstatētos pārkāpumus, 1600 reizes rakstiski konsultējusi par regulas prasību ievērošanu, sniegusi iedzīvotājiem informāciju par viņu tiesībām, kas izriet no regulas.

Bet tomēr neiztika bez sodas sankcijām, un vairāk nekā 40 gadījumos inspekcija piemērojusi sodus, kad konstatēja ļaunprātīgu prasību neievērošanu, turklāt šī tendence pieaug, atzina DVI vadītāja.

Piemēram, pieļauti pārkāpumi saistībā ar informēšanas pienākumu – datu apstrādātājiem jāsniedz iedzīvotājiem informācija, kāpēc datus apstrādā. Ja arī pēc inspekcijas aicinājuma tas netiek darīts, tas jau ir ļaunprātīgs pārkāpums, skaidroja Avdejanova.

Piemēram, konstatēti pārkāpumi ar veselības datu apstrādi ārstniecības iestādē, kas nesniedza atbildi iedzīvotājiem par to, kādi dati tiek apstrādāti un kāpēc tie tiek nodoti citām personām, stāstīja Avdejanova. Ir bijis arī gadījums, kad pagasta ģimenes ārsts paskatās datus, tikai tāpēc, ka kaimiņš palūdzis, stāstīja inspekcijas vadītāja.

Tāpat ir bijuši pārkāpumi videonovērošanas gadījumos, kad plašā teritorijā novēroti iedzīvotāji, un datus izmantoja citiem nolūkiem, nevis īpašumu aizsardzībai, stāstīja Avdejanova.

Viņa atzina, ka sodi ir dažādi, katru gadījumu inspekcija vērtē individuāli, un vienā gadījumā sods var sasniegt 200 eiro, citos gadījumos - aptuveni 2000 eiro.

Inspekcijas vadītāja arī atzina, ka inspekcija pašlaik nevar pilnvērtīgi uzraudzīt datu aizsardzību un informēt sabiedrību par regulas prasībām, jo sūdzību skaits aug, bet DVI trūkst finansējuma un cilvēkresursu, turklāt inspekcijas finansējums ir zemākais ES valstīs.  

Avdejanova cer, ka nākamā gada budžetā inspekcijas stiprināšanai būs paredzēts papildu finansējums. Viņa skaidroja, ka ES valstīm jāveido spēcīga un neatkarīga datu aizsardzības jomas uzraudzības iestāde, un, ja tas netiek darīts, ES pat var vērsties pret dalībvalsti, sakot pārkāpumu procedūru.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti