Neliels avāriju skaita kritums, bet daudz jūtamāks šajās avārijās bojāgājušo skaita samazinājums - par 17% Rīgas reģionā ir fotoradaru nopelns. To ceturtdien Ceļu satiksmes drošības padomē atzīmēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Ar fotoradaru pozitīvo ietekmi viņa pamatoja, kādēļ ierīcēm uz ceļiem būtu jāatgriežas.
Šoreiz fotoradarus piedāvāts pirkt par valsts naudu. To iegādei un uzstādīšanai kopumā vajadzēs 3,5 miljonus latu. Naudu piedāvāts ņemt no Ceļu satiksmes drošības direkcijas, samazinot uzņēmuma ieskaitāmās dividendes valsts budžetā. Direkcija būs galvenā atbildīgā par ierīcēm.
Jauni pārvietojamie fotoradari nav plānoti. Policijai tādi jau ir četri, vienlaikus ar radariem paredzēts aprīkot policijas mašīnas. Tam jau šogad piešķirts pusmiljons latu.
Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atsevišķi dalībnieki izmantoja iespēju uzvērt, ka neatbalsta nekāda tolerances sliekšņa ieviešanu, kura robežās ātruma pārkāpējus varētu nesodīt. Pērn sākās kampaņa, kas paredz par šādu nesodīšanas līmeni noteikt 15 kilometrus stundā virs atļautā braukšanas ātruma.
CSDD vadītājs Andris Lukstiņš stāstīja, ka citās valstīs tolerances slieksnis ir trīs kilometri stundā jeb fotoradara kļūdas ietvaros. Pie tā būtu jāpieturas. Lukstiņu atbalstīja arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Turpretī akcijas „Fotoradari 15+” iniciators, autožurnālists Pauls Timrots turpina uzskatīt, ka ir jāpanāk sabiedrības atbalsts fotoradariem. To nevarot izdarīt sodot par maziem ātruma pārkāpumiem tukšos ceļos un slēpjot ierīces krūmos.
Par tolerances sliekšņa noteikšanu parakstījušies 12 tūkstoši, un tagad Saeimas deputātiem būs jālemj, vai šo cilvēku viedoklis viņiem ir svarīgs.
Tikmēr ziņojumā jau sarakstītas summas, ko plānots iekasēt no vēl nenopirktajiem radariem. Tās svārstās no 800 tūkstošiem nākamajā gadā līdz 11 miljoniem 2018.gadā.
