Panorāma

Kāda ir «airBaltic» finanšu situācija?

Panorāma

Britu parlaments nobalso par Sīrijas bombardēšanu

Finansējums zinātnei aug, bet pārāk lēni

Finansējums zinātnei aug, bet institūti aizvien cīnās par pastāvēšanu

Priecāties, ka nedaudz vairāk nekā šogad, vai dusmoties, ka joprojām krietni par maz - šādu jautājumu par zinātnei piešķirto finansējumu sev var uzdot Latvijas pētnieki.

Nākamā gada budžetā zinātnisko institūtu bāzes finansējumam plānoti  nedaudz vairāk nekā 27 miljoni eiro. Salīdzinot ar pirmskrīzes 60 miljoniem, šis naudas daudzums joprojām uzskatāms par kritiski zemu.

Palūkojoties uz bāzes finansējumiem piecu gadu griezumā, redzams neliels cerību stars. Proti, uz 2012. – 2013.gada fona, kad zinātnes institūtiem valsts atvēlēja vien aptuveni 11 miljonus eiro, 2016.gads ar 27 miljoniem izskatās jau drusku labāk.

Ministrijā prognozē, ka pieaugošā tendence turpināšoties. Taču vienlaikus atzīst – krīzes cirpiena sekas zinātnē jutīsim vēl ilgi.

Tomēr bāzes finansējums nebūt nav vienīgais avots pētījumiem, zinātnieku algām un institūtu attīstībai. Pētījumiem var piesaistīt naudu no Valsts pētījumu programmas. 2014.gadā šim nolūkam bija pieejami 4,3 miljoni, šogad 6,1 miljons eiro. Uz šo naudu gan nevar pretendēt visi pētnieki. Pētījumiem jāietilpst kādā no valsts noteiktajiem prioritārajiem virzieniem, piemēram, vide, viedās tehnoloģijas un sabiedrības veselība.

Arī Eiropa piedāvā konkursa kārtībā pretendēt uz līdzekļiem gan  pētījumiem, gan institūtu tehnoloģiskajai modernizācijai. 2012. – 2015.gada plānošanas periodā tie bija 143 miljoni eiro. Bet par pieteikšanos jaunā plānošanas perioda Eiropas naudām pašlaik vēl ir lielas neskaidrības.

Vēl bez Eiropas Savienības fondiem zinātnei pieejami arī citi starptautiski finansējumi. Neskatoties uz to – daudzi institūti cīnās par pastāvēšanu. Jau vēstīts par Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtu, kura darbiniekiem nākas ziemā strādāt neapkurinātās telpās, jo no atvēlētā bāzes finansējuma apkurei un algām nesanāk.  Pēc zinātnieku stāstītā, ar Eiropas finansējuma piesaisti nevedas tik labi, jo – lai pretendētu uz naudu, vispirms jāuzrāda sasniegumi, bet tos ir grūti panākt bez finansējuma. Apburtais loks.

Tikmēr Latvijas Universitāte (LU), kas šajā gadījumā ir pārraugošā iestāde, norāda uz nesaimnieciskumu. “Kas attiecas uz Bioloģijas institūtu, mūsu rektors iepriekšējos gadus ir gādājis neadekvāti daudz resursus šim institūtam un šim pētījumu virzienam, kas tādu zināmu skaudību visām pārējām zinātnes nozarēm ir visus gadus radījis. Šie resursi kā ir tikuši izmantoti un kāds ir šis rezultāts, jūs paši pārliecinājāties, paši redzējāt. Mēs nevaram viņu vietā strādāt un rakstīt jaunus projektu pieteikumus vai jaunus atklājumus izdarīt,” saka LU prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atzīst – naudas zinātnei ir daudz par maz un līdz šim trūcis politiskās gribas valdībā šo jautājumu risināt. Taču arī ministrija norāda, ka esošos līdzekļus institūti varētu izmantot lietderīgāk. Lielas cerības tiek liktas uz pašreiz procesā esošo institūtu apvienošanu un pārveidošanu.

“Ministrija nav noplātījusi rokas, ir ieguldījusi situācijas risinājumā 11 miljonus eiro, kas ir iedoti institūtu dibinātājiem. Šinī gadījumā arī universitāte ir dabūjusi apmēram divus miljonus eiro savas iekšējās struktūras pārveidošanai, pārkārtošanai. Universitāte šobrīd veido piecus zinātņu centrus, kuros tad attiecīgi arī savus resursus konsolidēt. Kāds būs universitātes konkrētais lēmums par konkrēto savu institūciju, to mēs redzēsim, kad gada beigās būs projekts pabeigts,” norāda IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti