Filmas «Tuvais karš» veidotājs: No Latvijas sabiedrības palīdzības Ukrainai atkarīga pašu drošība

Lai palīdzētu Ukrainas konflikta skartajiem cilvēkiem, Latvijā tiek veidoti projekti palīdzībai karā cietušajiem bērniem, kareivjiem un bēgļiem. Latvijas sabiedrībai būtu jāsaprot, ka lielā mērā no Ukrainas tautai sniegtās palīdzības apmēriem atkarīga pašu drošība, ziņu portāla lsm.lv diskusijā "Kā palīdzēt kara bērniem" sacīja viens no LTV Ziņu dienesta veidotās filmas “Tuvais karš” autoriem Atis Klimovičs.

 

Ukraiņi novērtē Latvijas sniegto palīdzību, atzina Klimovičs, kā arī uzslavēja Latvijas vēstniecības Ukrainā personālu, jo tikai ar dažu cilvēku darbu paveikts daudz: apmeklētas ģimenes un bez vecākiem palikušie bērni, īstenotas dažādas atbalsta akcijas.

“Nedaudz vairāk kritikas pelnījušas valsts galvenās amatpersonas, taču Latvijas sabiedrībai vajadzētu saprast, ka lielā mērā no tā, cik daudz palīdzam, ir atkarīga pašu drošība,” pauda Klimovičs.

Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonda priekšsēdētāja Jana Streļeča pastāstīja, ka līdz šim lielu ieguldījumu medicīniskās palīdzības sniegšanā no Latvijas puses devuši individuāli uzņēmēji un mediķi. Viņi pieteikušies bez maksas doties uz Ukrainu un veikt operācijas, dažādu ķermeņa locekļu protezēšanu vai arī sniegt savus pakalpojumus karā cietušo rehabilitācijai Latvijā.

Vienu daļu cietušo rehabilitācijas izdevumu sedz Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonds, savukārt otru – valsts finansējums. 30 dienu rehabilitācijas kurss izmaksā aptuveni divus tūkstošus eiro, taču bieži vien izrādās, ka Ukrainā pacientiem nav pareizi veikta diagnostika un Latvijas ārstiem jāveic arī pacientu ārstēšana, stāsta Streļeča.

Vaivaru rehabilitācijas centrs bērniem gatavs palīdzēt ar psihologu konsultācijām, smilšu un deju terapiju, kā arī parādot to, kā dzīvo Latvijas sabiedrība un ģimenes, stāstīja centra vadītāja Anda Nulle.

Programmas “No ģimenes līdz ģimenei” vadītājs Ukrainā Jaroslavs Maļko apliecināja, ka pašlaik Ukrainas tauta piedzīvo lielu izaicinājumu. Konfliktā cietuši aptuveni pieci miljoni iedzīvotāju, divi miljoni bijuši spiesti pārvākties. Tāpēc noderīgs ir jebkāda veida atbalsts - gan humanitārā palīdzība, gan cilvēku resursi.

Savukārt, vērtējot Latvijas atbalstu politiskajā līmenī, asociētais profesors un politikas komentētājs Ojārs Skudra sacīja, ka Latvija pilnīgi noteikti ir atbalstījusi Ukrainu. Kā galveno palīdzības veidu, ko Latvijas valsts var sniegt Ukrainai šajā jomā, nosauca pieredzi, pārejot no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, kā arī pieredzi demokrātiskas mediju telpas un valsts iekārtas veidošanā.

Eksperti atzina, ka šobrīd situācija Ukrainā nav skaidra – pietiekami aktīvi abas puses neuzticas viena otrai, liela daļa bruņu tehnikas ir atvilkta, taču iedzīvotāji nejūtas drošībā. Skudra apgalvoja, ka visticamākais risinājums Ukrainas konfliktam būs tā sauktais iesaldētais konflikts, jo Minskas vienošanās, viņaprāt, dažādu iemeslu dēļ netiks īstenota. 

Tikmēr Latvijas vēstniece Ukrainā Agrita Daudze norāda, ka šogad Maidana laukumā svinētie Ukrainas neatkarības svētki kalpojuši kā vēstījums gan valsts sabiedrībai, gan demokrātiskajai pasaulei un Krievijai, ka Ukraina ir stipra valsts un nepadosies.

Vēstīts, ka 11 pacientu no Ukrainas ārstniecības izdevumu segšanai Ministru kabinets atbalstīja finansējuma piešķiršanu veselības nozarei no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem – 28,2 tūkstoši eiro, savukārt labdarības iniciatīvai "Kara bērni", kas tapusi Ukrainas karā cietušo bērnu atbalstam un viņu rehabilitācijai Latvijā, šobrīd saziedoti gandrīz 57 000 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt