Dienas ziņas

Baltijas valstu prezidenti tiekas Sāremā bez Lietuvas kolēģa

Dienas ziņas

Zemnieki Latgalē veiksmīgi apkaro latvāņus

Ērgļos auž unikālu paklāju baznīcai Kurzemē

Ērgļos auž unikālu paklāju Krūtes dievnamam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 3 mēnešiem.

Aušanas darbnīcā Ērgļos šobrīd top īpašs paklājs, kuru uz tradicionālajām trizuļu vai sviru stellēm pat nav iespējams noaust, tādēļ talkā ņemtas datorstelles, kādas Latvijā kopumā ir tikai četras. Darbs ir īpašs gan materiāla izvēles, gan krāsu ziņā, paklājs tiek austs dievnamam, kas ir valsts nozīmes 17. gadsimta arhitektūras piemineklis.   

“Mailīšu fabrikas” stelles šobrīd dzirdamas jau pa gabalu. Šeit top unikāls, 17 metrus garš un 30 kilogramus smags grīdas paklājs Krūtes dievnamam Kurzemē.  

Audēja, “Mailīšu fabrikas” izveidotāja Ilze Mailīte uzsvēra, ka šādu paklāju - linu velkos, austu ar pakulām, visticamāk, vēl neviens nav audis un diezin vai audīs.

“Pakula – tas ir pirms skaista linu diega, nu tāds materiāls, ko tad attīra un tad veidojas gluds, skaists lins. Gatavam audumam ir jābūt 17 metrus garam. Līdz ar to uz tā ruļļa kādreiz bija 21 metrs, jo jārēķina arī ieraušanās tiesa, jo audumu izaužot, viņš mazliet sadzīvojas vairāk kopā un ieraujas,” stāstīja Ilze Mailīte.

Līdz ar to paklājs būs jāauž pat vairāk nekā septiņpadsmit metrus garš. Darbs nav viegls, astoņas stundas pilnvērtīgi aužot, dienā divus metrus var noaust. Noslogojot visas divdesmit četras nīšu kārtas, stelles tiek izmantotas maksimāli. Neparasts ir arī paklāja krāsu salikums – no gaišāka un tumšāka pelēka lina līdz īpašai, Krūtes baznīcai nozīmīgajai karmezīna krāsai.

“Es par tādu krāsu pirmoreiz dzirdēju. Tiešām nebiju neko tādu dzirdējusi, bet prasība bija tāda. Tad nu tika veikta liela, liela pētniecība, zvanīts daudziem, daudziem speciālistiem.

Kaut kā tos visus viedokļus sastiķējot kopā, izdevās atrast, kāda ir karmezīna krāsa,” stāstīja Ilze Mailīte.

Viņa uzsvēra, ka ikviens darbs, arī šis ir ar savu stāstu, apvienojot tradīcijas un inovācijas. Tradīcijas, kas simbolizē senču gudrību, savukārt inovācijas darbam piešķir Latvijā pirmās šāda veida no Somijas atvestās programmējamās stelles.

“Uz to brīdi Latvijā tās bija pirmās un vienīgās, tagad jau tādas ir četras. Programmējamās stelles mazlietiņ atvieglo aušanu. Visi priekšdarbi, visa pirms tam domāšana – kas, kā, kāpēc, cik daudz – to neatvieglo, dators tavā vietā neko neizskaitļos, bet tas pats aušanas process, tas ir vieglāks,” skaidroja Ilze Mailīte.

Šobrīd darbnīcā ir vienpadsmit dažādu laiku un stilu stelles, kurās savu tautas daiļamatu apliecina arī Ilzes mamma, kultūras darbiniece, tautas daiļamata meistare aušanā Inese Mailīte.  

“Ar aušanu nodarbojos 40 gadu garumā, un būtībā man ir milzīgs prieks redzēt, kā Ilze pāraug mani gan savās zināšanās, gan praksē. Paldies Dieviņam, kas dod darbu, rūpējas par to, lai šeit klaudzētu stelles diezgan daudz un bieži un rūpīgi,” sacīja Inese Mailīte.

Un tiesa, jo kā liecina ieraksti darbu kalendārā, “Mailīšu fabrikas” pasūtījumu plāns pierakstīts jau līdz oktobrim. Viens no nākamajiem darbiem audējām būs altārsega Ērgļu evaņģēliski luteriskajai baznīcai.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti