Arī Latvijas Krievu savienības pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs, kurš kandidē Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kritizēja, ka „Latvijas politika ir ļoti reaktīva, ja kas mums nepatīk, ir asa reakcija – jāsoda”. Viņš prognozēja, ka tuvākā gada laikā ir ļoti iespējama attiecību uzlabošanās starp Rietumiem un Krieviju.
„Tiem, kas prasīja sodīt, būs neomulīgi strādāt EP un veidot attiecības ar Krieviju nākotnē,” sacīja Mitrofanovs, lūgts paust viedokli par sankciju nepieciešamību.
Tikmēr Rubiks pauda viedokli, ka ASV un ES ieviestās sankcijas pret Krieviju notikumus Ukrainā nenomierina, tieši otrādi – rada saspīlējumus un grūtības.
Viņš norādīja, ka ar pagājušā gadsimta paņēmieniem nevar risināt mūsdienu problēmas globalizācijas laikmetā. Pēc viņa domām, risinājums jārod diplomātiem, nevis jāiet sankciju ceļš.
Savukārt Nacionālās apvienības kandidāts Rihards Kols līdzšinējās sankcijas vērtē kā atbilstošas, un, lai arī sankcijas ir individuālas, tām ir ietekme Krievijā. Viņš arī uzskata, ka ir jāizvērtē iespējamie zaudējumi Eiropas valstīm, tostarp Latvijai, diskutējot par turpmākām sankcijām, un jāizskata kompensācijas mehānismi.
„Bet sankcijas jāievieš tādas, lai neciestu Krievijas tauta, jo tā nav vainīga pie varas agresijas,” sacīja Kols. „Ja būs ekonomiskās sankcijas, jāskatās, kā politiski izolēt Krieviju starptautiskā mērogā, vai Krievijai ir vieta Pasaules tirdzniecības organizācijā, piemēram,” viņš minēja.
Arī Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Mārtiņš Bondars uzskata, ka sankcijām ir jābūt mērķtiecīgām – tās jāattiecina uz uzņēmējiem un amatpersonām, kā arī viņu ģimenes locekļiem, kas atbalsta esošo režīmu. Tāpat Augusts Kūravs no partijas „Par prezidentālu republiku” domā, ka sankcijas noteikti ir nepieciešamas un tām jābūt stiprākām.
Tikmēr partijas „Suverenitāte” pārstāvis Edvīns Puķe uzskata, ka sankcijas ir abpusēji griezīgs zobens, un tās vairāk skars tieši Latviju, bet Eiropa neesot naska uz kompensāciju izmaksu.
EP deputāta kandidāte Iveta Šulca (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pārbauda Eiropas valstu vienotību.
Pēc viņas domām, Latvijas valdībai jau tagad jārunā ar EK par kompensējošiem mehānismiem. „Es negribu, lai atkārtotos 1939.gada notikumi, kad Latvijas politiķi ticēja veselajam saprātam, kas nesekoja,” teica Šulca.
