Stāsti

Bulgārijā iedzīvotāju grupas pasākušas patvaļīgi arestēt migrantus

Stāsti

"Baltā galdauta svētkos" aicina dalīties atmiņās par 4. maiju un apliecināt savu "PAR"

Entuziasti Rīgā mēģina apzināt velobraucēju ikdienas maršrutus

Entuziasti Rīgā mēģina apzināt velobraucēju ikdienas maršrutus

„Datu skola” sākusi projektu, kura mērķi savākt vismaz 1000 maršrutu ierakstus, lai izdarītu secinājumus par galvaspilsētas iedzīvotāju ierastākajiem velomaršrutiem un to, kur Rīgā patiešām nepieciešami veloceliņi. Rīgas domes Satiksmes departaments, kaldinot veloinfrastruktūras attīstības plānus, gan vadās no pērn apstiprinātās koncepcijas. Tajā rakstītais tomēr neesot „akmenī iecirsts”.

Arvien pieaugot velosipēdistu skaitam Rīgas ielās, riteņbraucēji kļūst par nozīmīgu satiksmes dalībnieku daļu. Ar to it kā rēķinās arī Rīgas dome, kas pērn apstiprināja riteņbraukšanas infrastruktūras attīstības koncepciju 2015. līdz 2030.gadam un infrastruktūras uzlabošanu plāno atbilstoši šai koncepcijai.

Tuvākā laika ieceres klāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante: „Mēs plānojam savienot Ziepniekkalnu ar pilsētas centru. Šis būs nozīmīgs projekts arī tādā ziņā, ka tie studenti, kas apmeklē Torņakalnā Latvijas Universitāti, varēs nokļūt no Ziepniekkalna uz universitāti. Tas ir viens veloceļš. Tāpat mēs plānojam savienojumu no Imantas līdz Daugavgrīvai. Redzamākie šogad būs arī Turgeņeva ielas savienojums ar esošo veloinfrastruktūru centrā, kā arī Dzirnavu ielā esošo velojoslu savienosim ar velojoslu Skolas ielā.”

Riteņbraukšanas entuziastu viedoklis par līdz šim paveikto un plānoto gan vēl arvien ir visai kritisks. Apvienības „Pilsēta cilvēkiem” aktīvists Kaspars Zandbergs uzskaita trūkumus, ko pamanījis iecerētajā Ziepniekkalna veloceliņa projektā: „Riteņbraucēju loģiskajās prasībās un lūgumos viņi neieklausās. Piemēram, šobrīd tiek projektēts Ziepniekkalna veloceļš, kurā ir paredzēts kaut kas līdzīgs tam, kas ir K.Valdemāra ielā, kur velojosla ir ar krāsu uzkrāsota un pieturās krustojas ar gājējiem paredzēto daļu, un rezultātā tas nav droši nevienam.”

Dažādi trūkumi, pēc Zandberga teiktā, piemīt gan nesen izveidotajai rekomendējošajai velojoslai Krišjāņa Barona ielā, gan Skolas ielas velojoslai. Tā, viņaprāt, pagaidām tomēr ir labākā no galvaspilsētā esošajām.

„Velojoslas pēc savas būtības ir ļoti labas tikai tad, ja tās ir fiziski aizsargātas. Tur neko daudz nevajag, tikai desmit centimetrus augstu apmalīti, kas jau liegs daudziem autovadītājiem tur nelegāli novietot savas automašīnas. Šobrīd ir tā, ka sastrēguma stundās var viena kvartāla garumā saskaitīt piecas, sešas [nepareizi] novietotas automašīnas. Tas, protams, ir bīstami, un velosipēdisti neizvēlas pa turieni braukt, viņi brauc pa ietvi,” skaidro Zandbergs.

Apvienības „Pilsēta cilvēkiem” apkopotie dati liecina, ka no satiksmes drošības viedokļa, visaktuālākā būtu velojoslas izveide Brīvības ielā: „Par velojoslām būtu jādomā tādā kontekstā, ka tās ir nevis velosipēdistiem, bet visai pilsētai, sevišķi mazāk aizsargātajiem. Tās uzlabo vispārējo satiksmes drošību, nodalot velosipēdistus no gājējiem un automašīnām. Piemēram, pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir cietuši 1570 gājēji un velosipēdisti, 943 autovadītāji. Bīstamākā iela ir Brīvības iela, tā ir iela, kurā reāli varētu ierīkot velojoslu, jo vismaz līdz Elizabetes ielai ielas pašreizējais platums ļauj ierīkot velojoslu, neveicot ielas rekonstrukciju.”

Zandbergs ir pārliecināts, ka vismaz pagaidām galvaspilsētas amatpersonas, plānojot riteņbraukšanas infrastruktūras attīstību, visai maz rēķinās ar reālajām vajadzībām: „Piemēram, pagājušajā gadā ir noticis gluži pretējais attīstībai – Rīgas centrā ir nevis ierīkoti, bet gan samazināti veloceļi, jo no esošajām joslām tika nodzēsti daži posmi. Kopējā bilance pagājušajā gadā ir aptuveni mīnus 350 metri. Bet vispār, runājot par velojoslām, šogad ir trešais gads, kad tās ir ieviestas, un šogad varēs sākt novērtēt to potenciālu. Taču sākotnēji tās vajadzēja izveidot tā dēvētajās perpendikulārajās ielās, jo velosipēdisti jau ir tādi paši cilvēki kā pārējie, viņiem arī vajag pārvietoties pa tām pašām ielām, kur pārējiem. Tur, kur iet autobusi, trolejbusi, tramvaji, kur ir vislielākā plūsma.”

Tikmēr Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante uzsver, ka infrastruktūras attīstības koncepcijā ierakstītais, protams, nav „akmenī iecirsts”. Riteņbraukšanas entuziastu iebildumi reizēm pārsteidzot, jo viņi bijuši iesaistīti koncepcijas izveidē. „Daži autori, kas piedalījās un iesaistījās, pēkšņi ir ļoti negatīvi noskaņoti. Bet ir arī tādi, kas ikdienā izmanto šo veloinfrastruktūru un ir apmierināti. Es domāju, ka nekad nebūs tā, ka visiem ir labi,” saka Dimante.

Piedalīties „Datu skolas” projektā, kura mērķis ir apzināt galvaspilsētas iedzīvotāju ikdienā izmantotos maršrutus, ir vienkārši – riteņbraucējam tikai jāfiksē savs maršruts, izmantojot viedtālrunī esošo GPS un jāsazinās ar projekta „Velodati” veidotājiem, lai vienotos ar viņiem par ieraksta nodošanu projekta veidotāju rīcībā. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti