Viņš stāsta, ka citviet Eiropā iedzīvotāji ir izveidojuši enerģijas kooperatīvus. Tajā ir apvienojušies vietējie iedzīvotāji, kas, ieguldot personīgos līdzekļus, attīsta vēja vai cita veida atjaunojamās enerģijas ieguvi pašu vajadzībām. Tādā veidā viņi paši kļūst par uzņēmējiem. Turklāt tas ir veids, kā nodrošināt savus finansiālos uzkrājumus un mazāk izmantot dabas resursus.
”Ja mēs renovējam savu māju ar nolūku maksāt mazāk, ar nolūku palielināt savu komfortu, tad mēs iesaistāmies šajā biznesā. Taču mērķis ir nevis attīstīt ražošanu, bet tieši otrādi – samazināt pieprasījumu,” principu skaidro Ozoliņš.
Viņš norāda, ka šī ir novitāte pat Eiropas Savienības (ES) institūcijās. Lielāku popularitāti tā ieguva līdz ar piesardzīgāku politiku pret Krieviju Ukrainas krīzes dēļ. Krievija ir būtisks enerģijas piegādātājs ES, tāpēc, lai mazinātu atkarību no Krievijas, ES institūcijas ir sākušas pievērst uzmanību enerģijas kooperatīviem.
”ES tā ir pilnīgi jauna lieta. (..) Komisija ir pievērsusi uzmanību, jo tas saskan ar ES kopējiem enerģijas mērķiem – samazināt atkarību no importa, padarīt enerģijas ieguvi tīrāku, iesaistīt sabiedrību un radīt jaunas darbavietas,” saka Ozoliņš.
Latvijā ir perspektīva radīt šādus koopratīvus, taču tam ir vajadzīgi vismaz divi gadi, lai vispār sakārtotu likumdošanu. ”Nav katastrofa, bet ir jāsāk veidota atbalsta shēma, atbalsta sistēma pilnīgi no jauna. Pats svarīgākais – jāizmaina sabiedrības uztvere,” norāda Ozoliņš. Viņaprāt, enerģētikas politika Latvijā ir diskreditējusi pašu nozari, kurai tagad iedzīvotāju acīs ir zems vērtējums.
Attiecībā uz gāzi un tās iegūšanu viņš norādīja, ka ASV ir ļoti daudz darījusi, lai savā valstī attīstītu slānekļa gāzes iegūšanu. Eiropā to dara mazāk, bet Latvijā vispār nedara, jo ”mēs jau turamies pie Krievijas - mātes-barotājas”.
