Politiķu panāktā vienošanās paredz, ka atbalsts saistībā ar elektroenerģijas cenu kāpumu tiks nodrošināts tiem lietotājiem, kurus pašvaldība atzinusi par mazturīgajiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un tiem, kuri turpmāk tiks uzskatīti par aizsargātajiem lietotājiem.
2015.gadā aizsargāto lietotāju apkalpošanu uzņemsies valsts īpašumā esošā energokompānija „Latvenergo”, bet nākamajos gados pakalpojuma sniedzējs tiks izraudzīts konkursā. Atšķirībā no iepriekšējā ierosinājuma šis risinājums neparedz fiksētu kompensāciju, bet gan īpaša tarifa noteikšanu, liecina ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) teiktais.
„Attiecībā uz elektroenerģijas tirgus liberalizāciju pēc ilgām apspriedēm mēs beidzot esam vienojušies par risinājumu, kā faktiski līdzšinējais starta tarifs tiks par pirmajā 100 kilovatstundām nodrošināts tiem iedzīvotājiem, kuriem ir mazturīgā vai trūcīgā statuss un kuriem ir individuāls līgums ar „Latvenergo”,” norāda Dombrovskis.
No elektrības tirgotāju interešu viedokļa, šobrīd izvēlētais risinājums ir uzskatāms par kompromisu, kas, visticamāk, ļaus saglabāt tirgotāju interesi par Latvijas mājsaimniecību tirgu, uzskata SIA „Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
Vēlme ar elektroenerģijas maksājumiem risināt sociālas problēmas bija vēl viena iniciatīva, kas, manuprāt, pasliktināja tirgotāju iespējas aktīvi konkurēt Latvijas mājsaimniecību tirgū. Politiķi nav atteikušies no vēlmes ar elektroenerģijas izdevumiem risināt vai mēģināt risināt sociālās problēmas, tomēr vienlaikus ir atraduši risinājumu, kas neuzliek papildus slogu jaunajiem tirgus dalībniekiem, jaunajiem konkurentiem,” saka Bethers.
Viņš skaidro, ka iepriekš politiķu apspriestais modelis elektrības tirgotājiem uzkrāva ievērojami lielāku finansiālo nastu. „Iepriekš izskanējušās versijas paredzēja tādu risinājumu, ka tirgotājiem būtu jāspēj nodrošināt samazināta elektroenerģija cena, tiesa, saņemot par to kompensāciju no valsts budžeta. Taču viņiem būtu jāveic investīcijas, lai apmainītos ar informāciju ar pašvaldībām vai ar kādu valsts aģentūru, lai uzzinātu, vai viņu lietotāji ir vai nav aizsargāto lietotāju statusā. Un tās ir papildus attīstības, papildus investīciju [problēmas], un arī naudas plūsmas ziņā tas nozīmē, ka viņi šo naudu no valsts budžeta saņemtu vēlāk, nekā klients samaksā,” atzīmē Bethers.
Tiesa gan, pati „Enefit” atzīst, ka vismaz šobrīd joprojām neplāno iesaistīties Latvijas mājsaimniecību elektrības tirgū, jo nav mierā gan ar vairākiem citiem tirgus regulējuma aspektiem, gan arī ar augstajām starpvalstu elektrotīklu savienojumu izmantošanas izmaksām, kuras sadārdzina elektroenerģijas importu no kaimiņvalstīm.
