Viņš skaidroja, ka uz dzelzceļam kaimiņos esošajām privātmājām vai sabiedriskajām ēkām ietekme būs negatīva, un to var salīdzināt ar Jūrmalas situāciju, kur visi īpašumi gar dzelzceļu ir lētāki, nekā tālāk esošie īpašumi.
„Ja cilvēks būvējis māju, ņēmis kredītu, nezinot, ka tur būs dzelzceļš, kādam par šo situāciju būtu jākompensē, bet kurš tas būtu, es nezinu,” sacīja Laukkalējs.
Savukārt transporta nozares eksperts Tālis Linkaits raidījumā „Pēcpusdiena” uzsvēra, ka ir jāatrod risinājums, kas vismazāk negatīvi ietekmēs iedzīvotājus, bet nodrošinās efektīvu trasi. Tai pašā laikā ir skaidrs, ka lidostu vai ostu Rīgā nekur nepārcels, un dzelzceļam būs jābūt savienotam ar tiem.
Jau vēstīts, ka vairums Pierīgas pašvaldību piekrīt gandrīz katram no variantiem, kas Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektā „Rail Baltica” jeb „Baltijas dzelzceļš” paredz veidot atzarus uz Rīgu, ostu vai lidostu. Taču kategorisku pozīciju pret ieņēmuši divi novadi - Mārupe un Babīte. Mārupei nepatīk neviens no izstrādātajiem pievedceļiem, jo tie novadu burtiski pārcirstu divās daļās. Savukārt Babītes ceļ trauksmi, jo kravas vilcienu satiksme ieplānota pāri blīvi apdzīvotam ciematam, dabas parkam un kapsētai. Turklāt visi no 12 piedāvātajiem sliežu ceļu variantiem izstrādāti, neprasot pašvaldību un to iedzīvotāju domas.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām, un būvniecības darbus iecerēts uzsākt 2016.gadā.
