Aizvadītajā gadā par kādu pārkāpumu sertifikāts atņemts vienam mediķim. Un, skatot pēdējo piecu gadu statistiku, tas arī bijis vienīgais gadījums, kad Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Sertifikācijas padome šādu lēmumu pieņēmusi.
"Pēdējo piecu gadu laikā sertifikāts anulēts tikai vienu reizi. Iemesls – padziļinātas pārbaudes rezultātā ārstniecības persona neatbilda resertifikācijas kritērijiem. Sertifikāta anulēšana ir ļoti sarežģīts process un visbiežāk saistīts ar tiesībsargājošo iestāžu darbu, piemēram, tiesvedību," norādīja LĀB pārstāve Evija Ansonska.
Bet, vai šādu lēmumu skaits ir tāds, kādam tam arī būtu jābūt? Varbūt sadarbībā starp visām atbildīgajām iestādēm ir kāds vājais posms, un tas ne vienmēr visas lietas ļauj pilnvērtīgi izskatīt un nonākt pie adekvāta lēmuma? Netrūkst viedokļu, ka problēma, iespējams, meklējama Veselības inspekcijas darbā.
"Veselības inspekcijas darbā ir ne tikai kaut kādas problēmas, bet tas, kādā veidā notiek lietu izmeklēšana veselības inspekcijā, manuprāt, neatbilst nevienai likuma normai," sacīja veselības tiesību eksperte Solvita Olsena.
Viņa uzsvēra – raidierakstā "Vajadzēs noģērbties" izskatītais notikums esot spilgts piemērs tam, kā iestādes izmeklē dažādus ar ārstniecību saistītus gadījumus.
"Ko es ar to gribu teikt – Veselības inspekcija, cik man ir pieredze, nu jau vairāk nekā 20 gadus – nekad neizmeklē visus lietas apstākļus. Viņi aprobežojas ar to, kas ir rakstīts medicīnas dokumentos un tad labākajā gadījumā, bet arī ne visās lietās, viņi ņem vērā to, ko ārsts savos paskaidrojumos ir uzrakstījis. Bet to, ko pacients savos paskaidrojumos varētu sniegt, to viņi uzskata par vērā neņemamu. Un tas, protams, ir pretrunā Administratīvā procesa likuma normām par pierādīšanu procesā. Tas ir pretrunā arī normālai izpratnei par faktisko apstākļu noskaidrošanu jebkurā lietā," sacīja Olsena.
Veselības inspekcijas vadītāja Anita Slokenberga lielāko daļu pārmetumu noraidīja. Vadītājas amatā viņa ir vien dažus mēnešus, taču arī pirms tam strādājusi inspekcijā un ir pārliecināta – gadījumi tiek izmeklēti augstā līmenī. Slokenberga skaidroja lietu izmeklēšanas norisi.
"Mēs iepazīstamies ar iesniegumu, tālāk mēs pieprasām no iestādes medicīnisko dokumentāciju un arī ārstniecības iestādes viedokli. Tad mēs iepazīstamies ar to un papildus prasām paskaidrojumus arī ārstniecības personām. Tad šie dokumenti tiek vērtēti. Un tad nepieciešamības gadījumā tiek uzdoti arī papildu jautājumi, bet dažkārt paralēli iesniedzējs ir apmeklējis arī kādu citu iestādi un līdz ar to mēs pieprasām arī šo medicīnisko dokumentāciju. Atsevišķos gadījumos arī Veselības inspekcija pieaicina asociāciju pārstāvjus," klāstīja Slokenberga.
Viņa arī ir pārliecināta, ka inspekcija spēj lietas skatīt ne tikai pēc tā, vai pareizi aizpildīti visi dokumenti, bet arī pēc būtības.
Līdzīgi kā veselības tiesību eksperte Olsena skarbus vārdus inspekcijai veltīja arī advokāts, veselības tiesību eksperts Ronalds Rožkalns.
"Veselības inspekcija tā vietā, lai konstatētu kvalitātes trūkumus veselības aprūpes jomā, sekmētu šo trūkumu novēršanu, drīzāk ar dažādām birokrātiskām metodēm cenšas panākt kvalitātes trūkumu slēpšanu. Tā būtiskākā problēma, kuru es arī saskatu savā ikdienas darbā, ir objektivitātes trūkums. Vairumā Veselības inspekcijas atzinumu pamatoti tikai ar medicīniskajiem dokumentiem, ar ārstniecībā iesaistīto ārstu paskaidrojumiem, taču pacientu viedoklis vairumā gadījumu tiek principā ignorēts," teica Rožkalns.
Tātad arī Rožkalns – tāpat kā Olsena – izceļ pacienta redzējuma ignorēšanu, izskatot lietas.
Tikmēr LĀB ilggadējā juriste Ilze Vilka gan slavē sadarbību ar Veselības inspekciju un saka – sadarbība ir laba un birokrātijas maz. Galvenās problēmas esot ar lietu izskatīšanas ātrumu.
"Tas būtu ļoti svarīgi, ja Veselības inspekcija izskatītu šīs lietas ātrāk. Veselības inspekcijai ir ļoti grūti ar darbinieku kapacitāti un resursiem, un līdz ar to šī izvērtēšana iet ļoti ilgi, un tas arī ir saprotami, jo šie gadījumi nav vienkārši. Un medicīnā ļoti bieži tur, kur ir kļūdas, tur parasti ir bijuši sarežģīti gadījumi. Un, ja ekspertam ir jāizvērtē, vai ārsts rīkojās pareizi vai nepareizi, vai bija kāda nolaidība vai nebija, vai bija kļūdas no ārstniecības personāla puses, tas prasa augstu kvalifikāciju šim ekspertam un prasa arī ilgu laiku," klāstīja Vilka.
Tikmēr Veselības inspekciju pārraugošās Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika, kura ir arī bijusī inspekcijas vadītāja, spriež – mēs atrodamies kultūras maiņas procesā, jo sabiedrība vien nesen apzinājusies, ka arī ārsti var kļūdīties, līdz ar to gan no mediķu, gan iestāžu un iedzīvotāju puses ir sagaidāmas visdažādākās reakcijas. Dreika gan uzskata – inspekcija sev izvirzītos uzdevumus pilda, taču ir svarīgi sniegt tai atbalstu.
"Es domāju, ka kopumā mums ir sistēmai jāstrādā visai kopā uz to, lai mēs spētu un saprastu, kādā veidā mēs varam labākos resursus ielikt tur, kur tie var visefektīvāk strādāt. Šobrīd mums ir nepieciešams celt inspekcijas kapacitāti, nevis nograut inspekciju vēl ar tehniskiem darbiem un citām lietām, ko mums prasa šobrīd Covid-19," sacīja Dreika.
Vēl kāds būtisks aspekts ir sabiedrības informēšana par inspekcijas darbu un izglītošana par iespējamiem pārkāpumiem, no kuriem varētu izvairīties, izglītojot pacientus.
Advokāts Rožkalns uzsvēra, ka ļoti trūkstot komunikācijas ar sabiedrību un plašāku iestādes vadības paziņojumu par to, kas paveikts, un šis gan ir aspekts, kurā arī Veselības inspekcijas vadītāja Slokenberga saredz izaugsmes iespējas – proti, vairāk stāstīt par inspekcijas darbu un sabiedrību caur dažādiem gadījumiem arī izglītot.
"Neesam laikam tādā plašākā mērogā to darījuši. Attiecībā pret sabiedrību – tur ir diezgan [sarežģīti], jo tie ir sensitīvi dati, nenosaucot pat vārdu un uzvārdu, bet pieminot konkrētas lietas, var atpazīt, ja tie ir bijuši konkrēti gadījumi," skaidroja Slokenberga.
Tikmēr advokāts Rožkalns izcēla trīs galvenās lietas, kas steidzami jāuzlabo Veselības inspekcijas darbā. Viņaprāt, jāveicina inspekcijas darbinieku izpratne par to, kā strādā valsts pārvalde, kā notiek veselības aprūpes kontrole un kā darbojas administratīvais process. Tāpat jāceļ ekspertu atalgojums, lai piesaistītu augsti kvalificētus speciālistus, kā arī jāmaina kārtība, lai inspekcijas eksperti par savu atzinumu patiesumu nestu arī atbildību.
KONTEKSTS:
Latvijas Radio podkāstā "Dokumentārijs" publicētajā ierakstu sērijā "Vajadzēs noģērbties" tiek stāstīts par notikumiem 2005. un 2008. gadā. Vairākas sievietes uzskata, ka, apmeklējot imunologu, saskārušās ar neparastām ārsta darbībām, veicot vairāk ginekoloģiska rakstura manipulācijas, kā arī tādas, kuras neveic pat ginekologs.
