Kultūras Rondo

Ingas Žoludes un Tīta Aleksejeva satikšanās grāmatā "Livonijas debesis"

Kultūras Rondo

Režisors Elmārs Seņkovs sasauc virtuālo "Irānas konferenci"

Pasākumu producenti bažīgi par iespējamām krīzes radītajām sekām nozarē

Eksperti: Satversmes 81. pants ir vajadzīgs, bet prioritāte – Saeimas darbs e-vidē

Satversmes 81. pants, kas stiprinātu valdības pilnvaras ārkārtējos apstākļos, ir vajadzīgs, un tam jāizstrādā jauna redakcija. Taču pašlaik, Covid-19 krīzes laikā, prioritāte ir Saeimas darbs elektroniski un attālināti, diskusijās Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja tiesību un politikas eksperti.

81. pants jaunā redakcijā

Līdz 2007.gada 3.maijam Satversmē bija 81.pants:

Laikā starp Saeimas sesijām ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts nodokļiem, muitām un aizņēmumiem, un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai.

2007. gadā no Satversmes izslēgtais 81. pants, kas piešķīra valdība papildu pilnvaras starp Saeimas sesijām, toreizējā formātā neatgriezīsies. Tagad runa ir par likumdošanas tiesībām valdībai tikai valstī izsludinātā kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, arī ārkārtējā situācijā, norādīja Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps.

“Respektīvi, kad ir konstatējams būtisks valsts un sabiedrības apdraudējums, un tādā gadījumā ir iespēja operatīvi, krietni ātrāk reaģēt uz mainīgo situāciju un spert visus vajadzīgos soļus,” sacīja Pleps.

Viņš skaidroja, ka pašlaik paredzētas gana skaidras procedūras ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšanai – to izsludina valdība un vajadzīga Saeimas apstiprināšana, kad ir iespējama tās sanākšana uz sēdi. Savukārt kara laiks iestājas brīdī, kad valsts saskaras ar ārēja ienaidnieka uzbrukumu, un šajā situācijā prezidents sasauc Saeimu.

“Saeima iesaiste arī šajos tiesiskajos režīmos ir ļoti būtiska,” piebilda eksperts.

Covid-19 krīzē līdz šim izdevies atrisināt nepieciešamos likumdošanas jautājumus. Tomēr bija vairāki tehniski jautājumi, par kuriem valdībai nebija tiesības lemt, un nācās gaidīt uz to, kad Saeima varēs sanākt uz plenārsēdi, norādīja Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.

Arī "Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka piekrita, ka nebūtu slikti izveidot mehānismu krīzes situācijām. Taču nedrīkstot pieļaut riskus, ka 81. pants tiktu izmantot nekvalitatīvu un aizdomīgu likumprojektu pieņemšanai.

Stingrāki nosacījumi un kontrole

“Šis [81.] pants bija ar iedzimto grēku. Tas bija radīts 20. gadsimta sākumā ar mērķi valdīt bez parlamenta. Un valdība 2000. gadu sākumā to izmantoja ļaunprātīgi. Tāpēc labi vien, ka to izslēdza 2007. gadā,” sacīja konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.

Vienlaikus viņš atzina, ka ir būtiski radīt līdzīgu mehānismu, bet labāku. Tostarp būtiski, lai būtu lielāki kontroles mehānismi un lai tas nenotiktu Saeimas starpsesiju laikā. Līdz ar to 81. panta jaunajā redakcijā ir vajadzīgi skaidrāki nosacījumi un Valsts prezidenta kontrole.

Prezidenta padomnieks Pleps norādīja uz Egila Levita iezīmētajiem mehānismiem, kas būtu jāparedz 81. pantā: “Varbūt jautājumu uzskaitījums, ko var vai nevar darīt, nestrādā. (..) [Būtiskas ir] procedūras. Pirmkārt, ļoti skaidri pateikt, kurā brīdī šīs tiesības tiek iegūtas, respektīvi, valsts apdraudējuma momenti, un valdībai ir jārīkojas. Otrkārt, varas dalīšanas mehānisma saglabāšana – vēl vismaz viena konstitucionālā orgāna iesaistīšana šo noteikumu ar likuma spēku iedarbināšanā. Ja paredzam, ka Valsts prezidentam, un ja prezidents ir aizkavēts, tad Saeimas priekšsēdētājam, ir tiesības parakstīt un neparakstīt šos noteikumus ar likuma spēka, tad tā ir varas dalīšana un diskusijas iespēja.

Trešā lieta, kas ir ļoti būtiska, ir Saeimas tiesības jebkurā brīdī šādus noteikumus ar likuma spēku izskatīt un atcelt.

Tāpat ļoti svarīgi ir paredzēt, ka tie ir ar pagaidu raksturu – tie ir spēkā tiktāl, ciktāl ir ārkārtējā situācija, kara vai izņēmuma stāvokļa laiks. Tikko šis režīms beidzas, noteikumi zaudē spēku un atgriežas iepriekšējā tiesiskā kārtība.”

Pastars to vērtēja kā pietiekami labu sietu:

“Tās būtu labas zāles pret ļaunprātībām, ja kādam tās ienāktu prātā.”

Prioritāte – Saeimas darbs e-vidē

Levits otrdien, 5. maijā, šo jautājumu pārrunāja ar visu Saeimas frakciju vadītājiem, pastāstīja Pleps. Tāpat Siliņa piebilda, ka diskusijai jābūt tieši Saeimā, proti, ņemot vērā vēsturi ar 81. pantu, valdībai nebūtu jāiniciē šī  panta atjaunošana.

Tikmēr Kažoka uzsvēra, ka no prioritāšu viedokļa svarīgāk ir atrast iespēju parlamentam strādāt ārkārtējā situācijā elektroniski, lai Saeimas darbs netiktu paralizēts. Lai gan ārkārtas mehānismi esot nepieciešami, tie jāuztver kā pēdējā izvēle, kad Saeima nevar pieņemt lēmumus.

“Saeima cenšas modernizēties. Zinu, ka Saeimai top elektroniskais risinājums, lai varētu nodrošināt balsojumu. Bet vēl šis un tas jāizdara, lai tie deputāti, kas līdz šim nav spējuši elektroniski piedalīties Saeimas sēdē, šīs prasmes līdz rudenim apgūtu. Man šķiet, ka tā ir prioritāte numur viens,” sacīja Kažoka.

Arī Siliņa apliecināja, ka Saeima ļoti aktīvi strādā pie tā, lai būtu e-balsošana, un paredzēts iepirkums elektroniskās sistēmas izveidei. Viņa atklāja, ka Saeimā elektroniskā balsošana ir sarežģītāka nekā Ministru kabinetā.

“Aktualitāte un deguma sajūta, ka mums vajag šādu pantu, ir mazliet aizgājusi otrajā plānā cerībā, ka Saeima spēs atrast citus veidus, kā strādāt attālināti,” sacīja Siliņa.

Elektroniskā Saeima ir ļoti liels izaicinājums un ļoti vajadzīga lieta, apliecināja Pleps.

KONTEKSTS:

Satversmes 81. pants savulaik noteica, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku, ja neatliekama vajadzība to prasa. Tomēr 2007. gadā strīdīgo normu Saeima no Satversmes izsvītroja, jo valdības pantu izmantojušas pārāk bieži un ne pietiekami pamatoti.

Covid-19 krīze atsākusi diskusijas par to, ka valdībai šādas pilnvaras tomēr ir vajadzīgas. Valsts prezidents Egils Levits paudis atbalstu Satversmes 81. panta atjaunošanai, kas ļautu valdībai neatliekamos gadījumos izdot noteikumus ar likuma spēku.

Koalīcijas partijas gan pagaidām nav panākušas vienošanos par Satversmes grozījumiem, kas stiprinātu valdības pilnvaras ārkārtējos apstākļos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti