"Skrivanek Baltic" direktors Vasilijs Ragačevičs Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” atzina, ka pašvaldību vadītāju runās ir jūtama krievu valodas ietekme, citu politiķu runās vairāk dzirdama angļu valodas un Briseles dokumentu ietekme.
Viņš arī stāstīja, ka gramatiskas kļūdas pašvaldību vadītājiem ir tādas pašas kā ikdienā daudziem cilvēkiem.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs Juris Baldunčiks savukārt pauda, ka politiķi un publiskas personas savā runā ir „tautas spogulis”, viņi arī izmanto vārdus nevietā un nepareizi.
Baldunčiks arī atzīmēja, ka pašlaik valsts pārvaldes dokumentos ir pārāk „daudz ietekmes no Briseles", nevajadzīgso burtisks pārcēlums no angļu valodas. Valoda „neveidojas viņu pašu [pašvaldības vadītāju] galvās, bet procesos, pašvaldībā sarunājoties ar partneriem, gatavojot dokumentus” un no šiem dokumentiem arī nāk birokrātiski un nelatviski vārdu savienojumi, pauda eksperts.
Starptautiskās Dzimtās valodas dienas priekšvakarā „Skrivanek Baltic” publiskoja „Valodas policijas” pētījumu par Latvijas pilsētu vadītāju publiskās runas paradumiem.
2014.gada nogalē un 2015.gada sākumā pētījumā analizēta Latvijas 14 lielāko pilsētu vadītāju publisko runu un valodas kultūra. Pētījumā izmantoti publiski pieejamie videomateriāli, kuros pilsētu vadītāji pauž savu viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar viņu darbu pašvaldībā, kā arī neoficiālām tēmām.
Pašvaldību vadītāju runa tika analizēta pēc četriem vērtēšanas kritērijiem: valodas kultūra, gramatika, valodas stils un oratora prasmes.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka augstākais valodas kultūras līmenis ir Ogres novada domes vadītājam Artūram Mangulim un Liepājas pilsētas mēram Uldim Seskam. Viņu valodā ir mazāka sarunvalodas ietekme, arī nevēlamie aizguvumi ir dzirdami retāk nekā citiem pilsētu vadītājiem.
Gramatiski pareizs valodas lietojums, pēc ekspertu domām, arī visvairāk dzirdams Ogres novada domes vadītāja publiskajā runā. Sintakses pamatprincipu zināšanas un ievērošana labi atspoguļojas arī Kuldīgas novada domes vadītājas Ingas Bērziņas teiktajā.
Apkopojot ekspertu vērtējumu par politiķu valodas stilu, pirmajās vietās atkal ierindojās Inga Bērziņa un Artūrs Mangulis. Tikai par 0,2 punktiem no līderiem šajā kritērijā atpaliek Liepājas pilsētas domes vadītājs Uldis Sesks, Jēkabpils pilsētas mērs Leonīds Salcevičs un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, kuri, pēc ekspertu domām, meistarīgi auditorijai pielāgo verbālās izteiksmes līdzekļus.
Par labākajiem oratoriem atzīts Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs un Liepājas pilsētas vadītājs Uldis Sesks. Teju vai par mata tiesu atpaliek divi kurzemnieki: Inga Bērziņa no Kuldīgas un Ventspils pilsētas domes vadītājs Aivars Lembergs. Par šo politiķu stiprajām pusēm eksperti min labi sagatavotu runu, spēju noturēt klausītāju uzmanību, patīkamu balss tembru.
Četrpadsmit Latvijas pilsētu vadītāju publiskās runas vērtējumā pēc četriem kritērijiem augstāko novērtējumu ir saņēmuši trīs politiķi: Inga Bērziņa (2,2), Artūrs Mangulis (2,2) un Uldis Sesks (2,2). Nedaudz mazāk punktu kopvērtējumā ir iekrājis Jānis Rozenbergs (2,04), Leonīds Salcevičs (2,04) un Aivars Lembergs (2,02).
