Tā piektdien Latvijas Universitātē notikušā konferencē, kas veltīta Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanai, pauda vairāki eksperti.
Latvijas attīstību laikā kopš Neatkarības deklarācijas pasludināšanas un brīvības atgūšanas ekonomikas jomā pilnīgi noteikti nevar uzskatīt par neveiksmīgu, tomēr daži no pieņemtajiem lēmumiem laika gaitā ir izrādījušies mazāk veiksmīgi nekā, piemēram, kaimiņvalstij Igaunijai. Starp šādiem lēmumiem Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš min arī Latvijas sabiedrības vēlēšanos valsts ekonomiku balstīt uz lauksaimniecību.
Pēc PSRS sabrukuma bija pakāpeniski jāsamazina lauksaimniecības nozīme ekonomikā, bet tas notika stihiski, kad viss pēkšņi sabruka. Krūmiņš gan atzina, ka pēc neatkarības atgūšanas visi cerēja, ka lauksaimniecība būs prioritāte, bija ilūzija, ka tā būs ekonomikas pamatā, un pateikt, ka tās nozīmi pakāpeniski samazinās, būtu politiska katastrofa.
Arī bijušais premjers Ivars Godmanis Igaunijas ievērojami drosmīgākās reformas lauksaimniecībā un arī pārdomātāku valūtas un budžeta politiku min kā vienu no iemesliem kaimiņu pārākumam. Tiesa, Godmanis atgādināja, ka PSRS sabrukuma iespaidā trieciens Latvijas ekonomikai bija lielāks nekā Igaunijas ekonomikai.
Godmanis klāstīja, ka četru gadu laikā līdz 1994.gadam Latvijas ekonomika samazinājās par 40%, bet Igaunijā - par 23% jeb gandrīz divreiz mazāk. Godmanis gan atgādināja, ka Latvijas ekonomika bija vairāk inkorporēta PSRS sistēmā, tai pašā laikā pieļaujot arī citus iemeslus - “varbūt arī nepareizi strādājām”.
Savukārt visai vienprātīgs ekspertu viedoklis bija par to, ka ārpolitikā Latvijas un pārējo Baltijas valstu izvēlētais attīstības ceļš – orientācija uz Rietumiem un integrācija Eiropas Savienībā un NATO izradījies veiksmīgs.
Bijušais ārlietu ministrs Indulis Bērziņš uzsvēra, ka to lielā mērā apliecina Ukrainas piemērs. Ukraina mēģināja būt starp Austrumiem un Rietumiem, bet Latvijas izvēle bija konsekventa, un “mēs panācām to, ko panācām”, ko var novērtēt pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, pauda Bērziņš.
Eksperti, atskatoties uz notikumiem 1991.gadā, arī pievērš uzmanību tam, ka gan no politisko, gan ekonomisko apstākļu viedokļa tas bija ļoti piemērots mirklis un laimīga apstākļu un situācijas sakritība neatkarības atgūšanai.
