Eksperti: Bērziņš saprata, ka viņu, visticamāk, nepārvēlēs

Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēma nekandidēt uz amata otro pilnvaru termiņu, jo saprata, ka viņu, visticamāk, nepārvēlēs, intervijā LTV „Dienas ziņām” piektdienas pievakarē sacīja eksperti.

„Cik liela ir varbūtība, ka izdosies savākt pietiekami daudz balsu, lai viņu pārvēlētu?” retoriski jautāja sociologs Arnis Kaktiņš. Viņš arī pieļāva, ka prezidenta lēmumu iespaidoja viņa popularitātes rādītāji. „Neizslēdzu, ka prezidenta Bērziņa lēmumu varēja ietekmēt popularitātes rādītājs. Tiesa, tas ir netiešs iespaids,” sacīja Kaktiņš.

Viņš atgādina, ka savulaik bijušajai prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai bija tik augsta popularitāte, ka neviens politiķis neuzdrošinājās izvirzīt citu kandidatūru. Vienlaikus gan Kaktiņš norādīja, ka Bērziņam kopumā prezidentūras laikā bija pozitīvs sabiedrības vērtējums – tikai katrs trešais viņa darbību vērtējis negatīvi. „Acīmredzot, viņš ir nospriedis, ka ir vairāk mīnusu nekā plusu!” secināja Kaktiņš.

Arī politologs Juris Rozenvalds atzina, ka Bērziņš, visticamāk, bija aprēķinājis, ka Saeimā nebūs pietiekama atbalsta. „Atbalsta trūkums Saeimā bija galvenais, kas lika viņam izšķirties par nekandidēšanu otrajam termiņam. (..) Tas ir reālistisks lēmums. Ja nav atbalsta, tad nav vērts mēģināt!” sacīja Rozenvalds.

Vaicāts, kā turpmāk varētu notikt Valsts prezidenta ievēlēšanas process, viņš norādīja, ka pagaidām teju vai vienīgais kandidāts ir Vīķe–Freiberga, kas paudusi gatavību atkal vadīt valsti. Mārtiņa Bondara (Latvijas Reģionu apvienība) kandidatūru viņš komentēja vairāk kā mēģinājumu pozicionēt sevi un savu partiju.

Tomēr jebkurā gadījumā efektīvākais varētu būt prezidents, kas stāv pāri partijām, teica Rozenvalds.

„Argumentācijas tur nav,” par Bērziņa runu, kurā viņš pavēstīja par nekandidēšanu, LTV "Panorāma" sacīja sociologs Aigars Freimanis. Viņaprāt, Bērziņš nevēlējās piedalīties „azartspēlē”, kurā viņam nebija skaidra atbalsta. Taču būtisks ir bijis spiediens arī no sabiedrības, piemēram, no inteliģences, kas nevēlējās viņa pārvēlēšanu. Tāpat ir izskanējuši pārmetumi par viņa nespēju izteikt savu viedokli, pārliecinoši pārstāvēt Latviju starptautiskajā vidē un par citām, dažuprāt, neveiksmēm. „Viņam pietrūka cinisma devas, lai kandidētu otro reizi un panāktu kompromisu ar koalīcijas partijām,” sacīja Freimanis.

Viņš norādīja, ka sociologam pietrūka spēka ietekmēt partijas un politiskos procesos.

Freimanis uzsver, ka sabiedrības attieksmi pret Bērziņa lēmumu ir grūti izmērīt, jo sabiedrība nepiedalās prezidenta ievēlēšanā. Tomēr aptaujas rādīja, ka pret Bērziņa ir dažāda attieksme – daļa viņu atbalsta, daļa nē. Visticamāk, ka līdzīga attieksme ir arī pret Bērziņa lēmumu, lēsa sociologs.

Arī politologs Ivars Ījabs raidījumam LTV „Panorāma” atzina, ka Bērziņa publiskā retorika nebija laba, it sevišķi, līdz ar saspringto situāciju ģeopolitikā. Tomēr Bērziņš diez vai Latvijas vēsturē ieies kā neveiksmīgs prezidents.

Ījabs atzina, ka neviens nezina, kurš būs nākamais prezidents. Iespējams, ka tas varētu būt bezpartejisks. „Tas būs kandidāts no nepolitiskām aprindām,” sacīja Ījabs, jo no politiķu vidus populāru prezidentu nevarēs atrast.

Vēstīts, ka Bērziņš piektdien pavēstīja, ka nekandidēs uz sava amata otro termiņu. Tādējādi Saeimai maijā būs jāievēl cits prezidents. Līdz šim ir minēts Vairas Vīķes–Freibergas, Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa, Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes, Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa un jurista Egīla Levita, kā arī Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara vārds.

Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.

Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.

Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt