Pēcpusdiena

"airBaltic" peļņa pagājušajā gadā pārsniegusi 19 miljonus eiro

Pēcpusdiena

Justs iekļuvis Eirovīzijas finālā

Tiesnešu ētikas konferencē uzmanība pievērsta ētikas jautājumiem

Eksperte: Tiesnešu lielākā problēma – savu lēmumu neskaidrošana

Lielākā problēma saistībā ar tiesnešu darbu ir tā, ka tiesneši savus lēmumus sabiedrībai neskaidro, un tas rada neuzticību un aizdomas par tiesās nolemto, to Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centra vadītāja Kristīne Strada-Rozenberga.

Jautāta par lielākajām ētikas problēmām tiesnešu rīcībā, Strada-Rozenberga atzina: "Tā ir gan tiesnešu izturēšanās tiesas zālē, gan rīcība ārpus tiesas. Ir šis modernais virziens par sociālajiem tīkliem, kā tiesnesis tur uzvedas, vai viņš vispār tur drīkst būt. Un, ja drīkst, vai drīkst draudzēties vai nedraudzēties un tamlīdzīgi," teica eksperte.

Viņa gan atzina, ka pēdējos gados izteiktākā problēma ir "vai nu nekomunicēšana vispār ar sabiedrību, vai nu komunicēšana nepietiekamā veidā". Proti, tiesneši nereti nemaz neskaidro  savus lēmumus.

"Teiksim godīgi, nav daudz tādu tiesnešu, kuri iet, uz masu mediju aicinājumu atsaucoties, un skaidro kaut kādu savu rīcību vai lēmumu. Un tieši šī skaidrojuma neesamība, manuprāt, arī ir tas, kas bieži vien kultivē domu, ka tur kaut kas noteikti nav kārtībā, lai gan īstenībā, iespējams, viss ir pilnīgā kārtībā, tikai ir iztrūcis šis skaidrojums," teica Strada-Rozenberga.

Viņa atzīmēja, ka juristi ir "dažkārt tāda sabiedrības daļa, kuriem dažkārt patīk slēpties aiz gudriem vārdiem, skaistām frāzēm", tādā veidā, iespējams, parādot, ka viņiem ir juridiskās zināšanas, bet trūkst spējas sarežģītās lietas paskaidrot vienkārši - tā, lai cilvēks, kuram nav šo juridisko zināšanu, tās spētu saprast.

Strada-Rozenberga atzīmēja, ka Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centra plānos ir mācīt tiesnešiem arī saskarsmes prasmes.

"Ir bijusi arī ideja un, es domāju, ka mēs to noteikti nākošajā gadā arī īstenosim, kur tiesnešiem ar praktiskiem piemēriem rādīt un diskutēt par to, kā sabiedrība ir uztvērusi kādu viņu lēmumu un kādas sekas tam ir bijušās. Tiešām ilustratīvi parādīt to, ja tas lēmums tiktu pietiekami izskaidrots, tad tā problēma pazustu vai arī tiktu atklāts, ka tā īstenībā nebija un ka tā problēma bija komunikācijā un nekur citur," teica Strada-Rozenberga.

Pēc viņas sacītā, tiesnešu "tiešā darba kvalitāte nav slikta".

Latvijas Universitātes profesore Aivita Putniņa Latvijas Radio raidījumā "Aktuālā intervija" atzina, ka tiesneši pēdējo gadu laikā ir kļuvuši atklātāki. "Viņi vieglāk runā un varbūt ir mazāk nesaprašanās un bailes."

Turklāt Latvijas tiesnešu ētikas komisija visādi cenšas situāciju vērst uz labo pusi. "Tiesnešiem ir vēlme, ka viņi grib mainīties, viņi grib uzlabot tiesu prestižu, un ir pat tiesneši, kas seko līdzi reitingiem," teica Putniņa, atzīstot, ka ētisko jautājumu jomā vēl ir daudz darāmā.

Jau vēstīts, ka piektdien, 13.maijā, notiek ikgadējā tiesnešu konference, kuras pamattēma ir tiesnešu ētika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt