Nedzirdīgajiem

Adreses: ”Veco skolu jaunā dzīve”

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Ērču sekas. Laima slimība»

Eksperiments: Pēc B12 dzeršanas analīzes uzrāda zemāku šī vitamīna līmeni

Dažādu firmu laboratorijās veiktās asins analīzes uz B12 un D vitamīnu uzrāda dažādus vitamīnu rādījumus, un vienas – "MFD'' laboratorijas – gadījumā ļoti atšķirīgus rezultātus, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" eksperiments, kura laikā žurnāliste noteiktu laiku lietoja šos vitamīnus un veica analīzes pirms un pēc vitamīnu kursa. Turklāt "MFD laboratorijā" veiktās asins pārbaudes liecina, ka vitamīna B12 daudzums, par spīti tā lietošanai, gala iznākumā asinīs bija pat samazinājies. Kā šos rezultātus skaidro speciālisti un pašas laboratorijas?

ĪSUMĀ

Analīžu rezultāti atšķirīgi

Par eksperimentu

Publiskajā telpā regulāri izskan D vitamīns kā ļoti svarīgs, bet tajā pašā laikā Latvijā daudziem ļoti trūkstošs. B12 savukārt ir vienīgais no B grupas vitamīniem, uz kuriem taisa analīzes.

"Aizliegtā paņēmiena" žurnāliste 10 dienas dzēra B12 vitamīnu un mēnesi – D vitamīnu. Pirms un pēc vitamīnu dzeršanas kursa "Aizliegtā paņēmiena" žurnāliste nodeva asins analīzes uz abiem vitamīniem.

Asins paraugus ar nelielu intervālu pāris stundu laikā vienā dienā nodeva uzreiz trijās dažādās laboratorijās – "E. Gulbja laboratorijā", "Centrālajā laboratorijā" un "MFD" laboratorijā, lai paraudzītos, vai un kādas būs atšķirības.

Eksperimenta laikā LTV raidījuma ''Aizliegtais paņēmiens'' žurnāliste desmit dienas lietoja B12 un mēnesi – D vitamīnu. Pirms un pēc vitamīnu dzeršanas kursa trijās laboratorijās – E. Gulbja laboratorijā, Centrālajā laboratorijā un "MFD" laboratorijā – nodotas asinis, lai fiksētu vitamīnu daudzumu organismā pirms un pēc vitamīnu dzeršanas kursa.

 

Analīžu rezultāti liecina: pirmkārt, atšķirības ir visās laboratorijās – kā sākuma rādītājos, tā arī rādījumos pēc vitamīnu kursa, arī pieaugumi ir dažādi. Otrkārt, E. Gulbja laboratorijā un Centrālajā laboratorijā atšķirības ir salīdzinoši minimālas, bet dati no "MFD" laboratorijas ir izteikti citi.

Proti, jau pašā sākumā konstatētās 676 B12 vitamīna vienības ir ievērojami vairāk nekā, piemēram, Centrālajai laboratorijai, un pat pēc pašas "MFD" laboratorijas pieļaujamā intervāla B12 līmenis jau tādā gadījumā pārsniedz normu. Otrs – pēc B12 vitamīna lietošanas citur rādītājs audzis, bet "MFD" laboratorijā veiktajās pārbaudēs krities.

 

B12 vitamīna daudzums asinīs pirms un pēc vitamīna kursa:

Trešais "pārsteigums" "MFD'' laboratorijas' pārbaužu rezultātos – D vitamīna pieauguma dinamika par veseliem 43%, pretēji citu laboratoriju pieticīgākajiem rādītājiem.

D vitamīna daudzums asinīs pirms un pēc vitamīna kursa:

Kā skaidro atšķirības?

Runājot ar speciālistiem un pašām laboratorijām, secināts, ka pirmais, kas izskaidro atšķirības, ir tas, ka katrai laboratorijai ir savas analīžu metodes, savi aparāti un tātad arī savi rezultāti. Un, ja cilvēks, piemēram, grib novērot analīžu dinamiku, tad svarīgi turēties pie viena analīžu veicēja.

"Ja reiz esi uzsācis laboratorisko izmeklējumu veikšanu vienā laboratorijā, tad arī vienā laboratorijā tas būtu jāveic. Mēs šeit runājam par dinamisko novērošanu. Citiem vārdiem sakot, pacients noteiktā laika vienībā atkārtotu noteiktu parametru pārbauda vienā un tai pašā laboratorijā. Bet šeit ir skaidra arī tā sadaļa, ka viena un tā pati laboratorija var sniegt atkārtojumu jeb reproducējamu rezultātu ar noteiktām svārstībām," skaidroja SIA "Centrālā laboratorija" vadītājs Uģis Bērs.

Ar noteiktām svārstībām – tas ir otrs svarīgs punkts. Laboratoriju valodā to dēvē par nenoteiktību, citi to sauktu par pieļaujamo kļūdu. Proti, dažādiem mērījumiem arī statistikā ir pieļaujamās kļūdas procents, bet, ja runā tieši par vitamīniem, tad tas pat ir ļoti augsts.

Nenoteiktība D vitamīna gadījumā E. Gulbja laboratorijā, piemēram, ir 40%, vitamīnam B12 – 30%, savukārt, piemēram, magnijam, tikai apmēram 5%. Citās laboratorijās nenoteiktības līmenis ir līdzīgs, kas nozīmē, ka analīžu metodes ne uz visu ir tik ļoti precīzas. Un, ja kļūda drīkst būt 40%, bet D vitamīnu analīzēs, piemēram, rāda 30 vienības, tad tikpat labi tā līmenis var būt gan 18 – kļūda uz leju, var būt arī 42 – kļūda uz augšu.

Un arī tādēļ – tieši šīs nenoteiktības dēļ – vērts turēties pie vienas laboratorijas, jo varbūtība, ka katrreiz nenoteiktība būs cita un ļoti atšķirīga, ir mazāka.

Trešā svarīgā lieta – ir būtiska ne tikai pacienta atbildība, sagatavojoties analīžu nodošanai, bet arī laboratoriju atbildība. Proti, kā tiek noņemtas asinis, kā tās tiek glabātas un transportētas, jo nereti arī šādas nianses mēdz būt svarīgas.  Labā prakse ir visu šo "asins ceļu" akreditēt, ko veic LATAK jeb Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs.

"Mūsu laboratoriju visi pieņemšanas punkti ir gan pārbaudīti, gan akreditēti, un mēs arī skaidri saprotam, ko nozīmē šī atbildība attiecībā uz procesu kopumā," teica Centrālās laboratorijas pārstāvis. "Pavisam vienkāršoti runājot, arī pat paraugu transportēšanu uz laboratoriju, kurai būtu jābūt arī noteiktā temperatūrā. Tas viss tiek skaidri regulēts."

Akreditācijas nozīmi uzsver arī E. Gulbja laboratorijā. "Lai cilvēkiem nerastos šaubu, mēs arī cenšamies katru pieņemšanas punktu akreditēt. Ja laboratorija strādā pēc visiem akreditācijas principiem, nu.. Pa lielam jau visās vietās jābūt vienādi –  vienādas procedūras, vienādi pārējie darbi," sacīja E. Gulbja laboratorijas valdes locekle Sandra Dimante.

Laboratorijas nav jāakreditē

Tiesa gan, konsultējoties ar akreditācijas biroja vadošajiem speciālistiem, LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" neguva īstu skaidrību, kā pareizi jānotiek akreditācijas procesam, un viņi paļaujas vien uz pašu laboratoriju godaprātu.

Ne laboratorijām, kur stāv iekārtas un kur asinis jau tiek analizētas, ne arī pieņemšanas punktiem, kur cilvēki asinis tikai nodod, nav obligāti jābūt akreditētiem.

Ja kārtība nav ļoti stingra, analīzes var ietekmēt arī cilvēciskais faktors, proti, kā tās tiek ņemtas.

"Starptautiskā līmenī ir standarti, kas to pasaka un pat ir arī jauni pētījumi, kas saka, vai tas ir ietekmējoši vai ne, jo piemēra pēc – tanī brīdī, ja medicīnas māsa paņem asins specializētajā stobriņā, tad cik daudz tiek samaisīts, cik reizes, lai varētu šo paraugu maksimāli homogenizēt, tātad viņu vienādot, ja tā var teikt, visā stobriņā. Jo, ja, teiksim, par maz tiek paņemts materiāls, arī tas ir ietekmējošais faktors. Tieši tāpat arī, ja šis paraugs netiek pietiekami labi samaisīts. Tur mēs varam novērot izmaiņas visā tālākajā gaitā," skaidroja "Centrālās laboratorijas" pārstāvis.

E. Gulbja laboratorijas asins pieņemšanas punkti ir akreditēti visi, tāpat arī Centrālajai laboratorijai, bet "MFD'' laboratorijai, kas uzrādīja visatšķirīgākos rezultātus, izrādās – neviens. Tā liecina LATAK informācija.

Svarīgi žņaugu lietot pareizi 

LTV žurnālistei, nododot asinis "MFD" piederošajās filiālēs, par to nav pārāk labas atmiņas. "Vienā no reizēm nodevu analīzes Ziepniekkalnā "MFD'' veselības centrā, un tur savukārt, kas man likās dīvaini, piemēram, analīžu nodošanas brīdī tiek uzlikts žņaugs uz rokas, un parasti to atlaiž, kad sāk tecināt asinis. Bet tajā "MFD" veselības centrā tas žņaugs netika noņemts līdz pat beigām," stāstīja žurnāliste.

Filiālē "Možums" Rīgā, Bruņinieku ielā, savukārt viņu pārsteidzis tur aizvien valdošais padomju gars, novecojis inventārs, veci trauki un sāpējis. "Abas reizes šis dūriens bija ļoti sāpīgs, citur nekad iepriekš nebija tik ļoti sāpējis, un pēc tam aptuveni stundu tā vieta, kur dūra, sūrstēja. Kas arī man nekad tā nebija bijis. Savukārt manai kolēģei pēc analīžu nodošanas "MFD" pieņemšanas punktā izveidojās tāds kā asins izplūdums, turējās vismaz vēl nedēļu pēc tam."

Sāp vai nesāp, tas, iespējams, nebūtu izšķiroši, bet žņauga pareizai lietošanai gan var būt nozīme.

"Atliek žņaugu pārāk ilgi noturēt, kā noteikti parametri, šie rādītāji, kas cirkulē mūsu organismā tajā lokalizācijas vietā, kur šis žņaugs ir uzlikts, var mākslīgi sakrāties. Un brīdī, ja tiek paņemts asins paraugs, tad var būt arī situācija, ka šis rādītājs ir mākslīgi paaugstināts. Ir standarts, kas pasaka to, cik ilgi būtu jānotur. Ir standarti par to, kas nosaka, cik augstu tas žņaugs būtu jāuzliek no duršanas jeb no asins ņemšanas vietas," skaidroja Bērs no Centrālās laboratorijas.

Veselības inspekcijas Veselības aprūpes departamenta ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas vadītāja Konstantija Reinfelde atzina, ka inspekcija pārbauda asins nodošanas vietas. "Pārbaudēs mēs ejam pēc iesniegumiem, sūdzībām, un ārstniecības iestādēs, kas ir punkti, mēs veicam šīs kontroles vismaz reizi trijos, piecos vai septiņos gados."

Tas, kā secina "Aizliegtais paņēmiens", ir ne pārāk bieži. Iepriekš pieminētajā "MFD" filiālē "Možums" Bruņinieku ielā pēdējo reizi Veselības inspekcija bijusi 2014. gadā un būtiskus pārkāpumus nav konstatējusi.

Ko par analīzēm saka "MFD"

Jautāti par "MFD" laboratorijā veikto analīžu rezultātiem, laboratorijā norādīja, ka nekas neparasts tajos neesot. Visas atšķirības esot pieļaujamās nenoteiktības līmenī. Tās ir gan metodei, gan arī pašam cilvēkam, un varbūt LTV žurnālistes dzertie vitamīni arī nemaz nebija tiek iedarbīgi.

"Faktiski, kad mēs skatāmies uz šiem rezultātiem, jāņem vērā obligāti gan analītiskā nenoteiktība jeb variācija, un jāņem vērā arī intra-individuālo variācija. Tas ir tad, kad cilvēks no rīta ir garāka auguma un, kad mēs viņu izmēram vakarā, viņš ir mazāka auguma, un tieši tas pats notiek ar B12 vitamīnu – viņš dienas laikā mainās," skaidroja "MFD" laboratorijas galvenā ārste Olga Ļakutina.

Ar D vitamīnu tas pats – viss esot pieļaujamās nenoteiktības jeb kļūdas robežās.

Taču ir kāda nianse. Proti, izrādās, ka "MFD" laboratorijai D vitamīna testēšanas metode šobrīd nemaz nav akreditēta, lai gan cilvēkiem kā pakalpojums tas tiek piedāvāts.

Ļakutina to skaidroja: "Mēs iegādājāmies pilnīgi jaunu aparatūru, tagad mēs esam procesā uz akreditāciju, jo LATAK mūs uzrauga katru gadu, mēs gatavojamies. Un faktiski es jums varu parādīt, ka mēs tikko izgājām starptautiski atzītu "labquality", starplaboratoriju salīdzinošu programmu, kas attiecas tieši uz D vitamīnu, lai pierādīt to, ka mēs esam kompetenti veikt šo testēšanu ar veiksmīgiem rezultātiem."

Izrādās, šādi drīkst darīt un likuma pārkāpums tas nav. Tiesa, aplūkojot uzņēmuma "MDF" laboratorijas D vitamīna analīžu rezultātu veidlapu, redzams, ka uz tās ir norāde LATAK, liekot cilvēkiem un ārstiem domāt, ka akreditācija ir notikusi, kas nav firmas cienījama rīcība.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti