“Vienotība” vairs “nav tā partija, kurā es iestājos, tā kļūst par tādu kā Zaļo un zemnieku savienība, jūk ideoloģija, it kā grib noturēt fiskālo disciplīnu”, bet arī pieaug populisms, sacīja Vilks.
Viņš pieļāva, ka pašlaik lielākā daļa spēcīgāko “Vienotības” politiķu ir “Briselē vai iedzīti pagrīdē”, un pārējiem nekas cits neatliek kā vien “akceptēt vai neakceptēt galma spēles”.
Vilks arī sacīja, ka iepriekš Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdība krita, jo “Vienotība” pārāk ilgi turējās pret ZZS iesaistīšanos koalīcijā.
“Man ir bažas, ka mēs mainām politisko ideoloģiju,” sacīja Vilks, brīdinot par augošu populismu un draudiem fiskālajai disciplīnai.
Vilks atzina, ka Finanšu ministrija var ilgi pretoties populismam, bet tas apdraud to, ko Latvija līdz šim sasniegusi, mazinot budžeta deficītu.
Jau ziņots, ka ministrijas un valsts iestādes ir apkopojušas un iesniegušas Finanšu ministrijai savas jaunās politikas iniciatīvas nākamā gada budžetam kopumā par aptuveni 547 miljoniem eiro. Savukārt 2017.gada budžetam iesniegti pieprasījumi par gandrīz 782 miljoniem eiro, bet 2018.gada budžetam - par 1,15 miljardiem eiro.
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes aprēķiniem, gatavojot 2016. gada valsts budžetu, valdībai ir jānodrošina konsolidācija gandrīz 114 miljonu eiro apmērā.
