Produktivitātes pieaugums Latvijā ir straujāks nekā Eiropas Savienībā vidēji. Tajā pašā laikā Igaunijā un Lietuvā tas ir vēl ātrāks.
Attiecībā uz darbaspēku – vērojams stabils algu pieaugums. Bet saglabājas augsts ienākumu nevienlīdzības līmenis. Tas mums ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Mazliet samazinās nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits.
Latvijas ekonomika aug, bet tempi palēninās. Tam par iemeslu ir gan investīciju mazināšanās, gan eksporta kritums, ko izraisījusi globālā ekonomikas sabremzēšanās un neziņa. Bezdarbs turpina samazināties.
Ja salīdzinām ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, tad pēdējo piecu gadu laikā Latvijā par 22% pieauguši ienākumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Taču tie joprojām ir tikai 69% (2018. gadā) no vidējā ienākuma Eiropā, un tas, kā norādīts ziņojumā, rada emigrācijas riskus.
Pirmo reizi valstu novērtējumā ietverts arī “zaļais” aspekts. Uz to norāda EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”): “Šogad valstu ziņojumos pirmo reizi tika vērtēti arī klimata pārmaiņu izaicinājumi – klimata mērķu sasniegšana. Jāsaka, ka Latvija ir jau starp zaļākajām Eiropas Savienības ekonomikām, ja vērtējam pēc emisijām uz iedzīvotāju vai no enerģijas ražošanas viedokļa. Sektors, kuram būtu jāpievērš uzmanība, ir energoefektivitātes paaugstināšana.”
Lai palīdzētu dalībvalstīm un arī Latvijai pāriet uz “zaļāku” ekonomiku, ir izveidots Taisnīgās pārejas mehānisms, un nu publiskoti arī ieteikumi dalībvalstīm, ko vajadzētu darīt.
Latvijai šajā fondā atvēlēti 67,8 miljoni eiro.
Martā Latvijai vajadzēs nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, kā šo naudu labāk ieguldīt, un tad kopā ar Eiropas Komisiju tiks izstrādāts plāns.