EK pret Latviju varētu sākt tiesvedību par gaisa piesārņojuma normu pārsniegšanu

Risks, ka Eiropas Komisija (EK) pret Latviju varētu sākt tiesvedību par cieto putekļu daļiņu jeb PM10 piesārņojuma normu pārsniegšanu, ir ļoti augsts, apliecināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē otrdien tika spriests par gaisa piesārņojumu Rīgā.

Ozola klātesošajiem atgādināja, ka 2014.gadā EK pret Latviju uzsāka pārkāpuma procedūru par PM10 piesārņojumu vidē. Jautājums par gaisa piesārņojumu ar PM10 daļiņām ir viena no svarīgākajām pārkāpumu procedūrām, kas Latvijai vides jomā ir piemērota. Jau 2015.gadā EK brīdināja Latviju, ka problēmas nerisināšanas gadījumā tai draud tiesu darbi un apjomīgas soda naudas. 

Pēc Ozolas teiktā, procedūra tika uzsākta, jo gaisa kvalitātes rādītāji sevišķi kritiski bijuši tieši Rīgā. Tiesvedības gadījumā Latvijai draud soda naudas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā.

"Patlaban procedūra ir iesaldēta, jo EK izvērtēs, kā tiks īstenota Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020.gadam, taču tiesvedības risks ir diezgan augsts," norādīja Ozola.

VARAM ekspertu ieskatā, Eiropas Savienības izvirzītos mērķus 2020.gadam Latvija sasniegt nevarēs.

Arī Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe norādīja, ka sadarbībā ar citām domes struktūrvienībām programma tiek īstenota, taču visus tajā izvirzītos mērķus sasniegt neizdosies.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka normatīvajos aktos atļaujamais PM10 pārsniegums gada laikā ir 35 dienas un, balstoties uz VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) datiem, 2018.gadā Rīgā šis rādītājs nav pārsniegts.

Tāpat Piņķe norādīja, ka LVĢMC aprīlī publiskotā informācija par PM10 koncentrāciju Rīgā, kas sabiedrībā radīja ažiotāžu par gaisa piesārņojuma stāvokli, bija operatīvie dati un nebija pārbaudīti. "Mēs pieprasījām viņiem skaidrojumu par šo situāciju un saņēmām atbildi, ka lielā putekļu vērtības koncentrācija tiešām nav statistiski ticams rādītājs," sacīja Piņķe.

Vēl viņa pastāstīja, ka pašvaldības pārziņā ir trīs gaisa monitorēšanas stacijas, kas ir tehniskā kārtībā, taču kuru dati LVĢMC statistikā vērā ņemti netiek.

Savukārt LVĢMC Rīgā uztur divas šādas monitorēšanas stacijas, no kurām viena nedarbojas jau gandrīz divus gadus. Problēmas ar staciju darbību un to datu ticamību neslēpa arī Ozola.

Pēc viņas paustā, visas statistikas par gaisa piesārņojumu Rīgā LVĢMC apkopo tikai no vienas stacijas mērījumiem. Arī dati EK tiek sniegti, balstoties tikai uz Brīvības ielā esošās stacijas informāciju, kas, no objektivitātes viedokļa raugoties, "neesot labi".

Lai situāciju labotu, LVĢMC jau aptuveni gadu mēģinot noslēgt iepirkumu par abu staciju atjaunošanu un modernizāciju, taču līdz šim tas vairākkārt esot apstrīdēts un process kavējoties. Pēc Ozolas teiktā, pēdējo sūdzību, kurā apstrīdēts iepirkuma nolikums, Iepirkumu uzraudzības birojs varētu skatīt 14.jūnijā.

Tāpat, lai sasniegtu EK izvirzītos mērķus, VARAM izstrādājis Gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kurš patlaban nodots sabiedriskajai apspriešanai un kuru valdība varētu apstiprināt septembrī.

Apakškomisija vienojās ar oficiālu vēstuli vērsties pie Rīgas domes, mudinot veikt visas darbības, kas tiesvedības risku var mazināt. Tāpat politiķi aicinās pašvaldību nākošā perioda gaisa kvalitātes uzlabošanas programmā ietvert daudz konkrētākus un ambiciozākus mērķus.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti