Ministrs norādīja, ka pagaidām nenovēro būtisku bezdarba līmeņa pieaugumu, taču atsevišķās pilsētās, piemēram, Daugavpilī, īstermiņā bezdarba līmeņa palielināšanās varētu būt gaidāma.
"Protams, mēs no Nodarbinātības valsts aģentūras puses veicam visus pasākumus, esam proaktīvi, lai palīdzētu šiem cilvēkiem pārkvalificēties, iegūt jaunas zināšanas, lai viņi varētu atgriezties darba tirgū pēc iespējas ātrāk," sacīja Eglītis.
Viņš gan norādīja, ka pašlaik neesot plāna pagarināt bezdarbnieku pabalstu izmaksu termiņu. "Tāda plāna nav, jo mēs redzam arī, ka brīvo darbavietu skaits un vispār reģistrētā bezdarba apjoms ir pietiekoši liels. Tā ka darbavietas ir," sacīja Eglītis.
Ministrs piebilda, ka cilvēkiem esot vai nu jāmācās klāt nepieciešamās prasmes, vai citādi jāiegūst kvalifikācijas attiecīgajām darbavietām.
Eglītis atzina, ka būs nepieciešams jauns atbalsta pasākumu kopums, jo dzīves dārdzība ir sasniegusi pēdējo 15 gadu laikā augstāko līmeni.
"Šogad inflācijas līmenis varētu sasniegt 10%, kas ir ļoti augsta [inflācija]," atgādināja ministrs. Inflācijas pieaugumu lielā mērā ietekmēs energoresursu un pārtikas cenu pieaugums.
KONTEKSTS:
Februārī, salīdzinot ar pagājušā gada periodu, gada inflācija sasniegusi 8,7%, un lielākais cenu kāpums ir pārtikai.
Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,3%, Straujo cenu kāpumu 2021. gadā galvenokārt ietekmēja trīs lietas: mājokļa izdevumu, transporta pakalpojumu un pārtikas preču sadārdzināšanās. Tātad pieauga pamatvajadzību izmaksas. Šāda situācija Latvijā nav redzēta jau 12 gadus, norādīja statistikas pārvaldē.
Ukrainas kara un pret Krieviju piemēroto sankciju dēļ pieaug dzīves dārdzība, tādēļ Latvijā būs jādomā, kā atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmējus.
