Čalovskis iesauku “Imantas hakeris” iemantoja pēc tam, kad 2012. gada decembrī likumsargi viņu aizturēja ar asa sižeta filmas cienīgiem paņēmieniem, nolaižoties no daudzstāvu mājas jumta ar trosēm un ielaužoties dzīvoklī caur logu. ASV viņu apsūdz dalībā datorvīrusa “Gozi virus” izstrādāšanā, ar kura palīdzību no banku kontiem visā pasaulē tika izzagti miljoniem dolāru, bet pats Čalovskis savu vainu kategoriski noliedz. Kaut valdībā izcēlās strīdi, tā beigu beigās lēma viņu izdot tiesāšanai ASV, bet Čalovska advokāti vērsās ECT, kura lēmuma izpildi iesaldēja, kamēr izskata sūdzību.
Latvijas Televīzija noskaidrojusi, ka tiesa lēmumu šajā lietā plāno pasludināt ceturtdien. „Aizstāvība uzskata, ka tiks konstatēts valsts pārkāpums, jo, rakstot šo pieteikumu, mēs vadījāmies no tās starptautiskās prakses, kur ECT jau bija pieņēmusi lēmumus citās lietās,” ir pārliecināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Advokāti Latvijas valstij pārmeta, ka tā liegusi Čalovskim tiesības uz taisnīgu tiesu, atsakoties viņa iespējamos pārkāpumus izmeklēt Latvijā, un tā vietā vienkārši izdodot viņu amerikāņiem. Savukārt ASV pusei tika pārmests, ka tā nav sniegusi pietiekošas garantijas, ka iespējamo sodu Čalovskis varēs izciest Latvijā un ka viņš nopratināšanas laikā netiks spīdzināts. Ja tiesa konstatēs, ka ne Latvija, ne ASV nekādus pārkāpumus nav pieļāvušas, Čalovski varēs atkal aizturēt un izdot ASV. Savukārt, ja pārkāpumi tiks konstatēti, tas visai epopejai var likt sākties no sākuma.
„Tas, ko vajadzētu konstatēt ECT, ir tie pārkāpumi, kurus valsts ir pieļāvusi. Un, ja attiecīgi valsts novērsīs šos pārkāpumus – šajā gadījumā ne tikai Latvijai, bet arī ASV pusei var būt kādi pārmetumi – tad, ja abas puses novērsīs šos pārkāpumus, tad es domāju, ka var tikt izdots Čalovskis – var tikt pieprasīta vēlreiz izdošana, un var tikt izdots, ja būs attiecīgās garantijas,” skaidro Vārpiņš.
Atklāts gan ir jautājums, vai ASV un Latvija tiešām spētu sniegt šādas garantijas. Vārpiņš uzsver, ka ļoti pārsteidzoši ir arī tas, ka valsts pagājušo gadu nav izmantojusi, lai aizlāpītu Čalovska lietas uzrādītos likumdošanas caurumus, piemēram, joprojām nav noregulēts, kas notiek ar cilvēku, ja jautājums par viņa izdošanu nav izlemts ilgāk kā gada laikā.
Čalovskis Rīgas centrālcietumā pavadīja gandrīz gadu, līdz viņu atbrīvoja, jo kļuva skaidrs, ka Eiropas tiesa viņa lietu neizlems, pirms būs pagājis gads kopš aizturēšanas. „Cilvēks tiek turēts, termiņš beidzas un viņu atbrīvo. Čalovskis - mēs nezinām ir vai nav viņš noziedznieks, bet tikpat labi tas varētu būt arī kāds aizdomās turēts par vardarbīgu noziegumu. Un kāds ir rezultāts? Tātad persona, kura faktiski varbūt ir noziedznieks – viņa tiek izlaista ārā un viņa netiek kontrolēta, jo nav regulējuma,” stāsta advokāts un piebilst: „Un ir pagājis gads un faktiski es neesmu dzirdējis, ka kaut kas šajā jomā būtu mainījies. Pārsteidzoši arī tas, kādēļ šo gadu neizmantoja Latvijas puse, lai izmeklētu šo noziegumu. To varēja darīt. Un šī bezdarbība ir mazlietiņ šokējoša”.
Neatkarīgi no tā, kāds būs tiesas lēmums, to trīs mēnešu laikā būs iespējams pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā. Pats Čalovskis kopš atbrīvošanas atradis darbu un pievērsies arī sociālajiem projektiem, piemēram, izstrādājis programmatūru, ar kuru ziņot atbildīgajām iestādēm par bedrēm uz ceļiem. Pirms tiesas lēmuma pasludināšanas komentārus sniegt viņš gan nevēlējās.
