Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka postošie savvaļas ugunsgrēki viņu valstī daļēji skaidrojami ar valdību nespēju ievērot ANO 2015. gada noslēgto Parīzes klimata vienošanos. Prasība vērsta pret 33 valstīm, tai skaitā, Franciju, Vāciju un Krieviju, kas nav samazinājušas siltumnīcas efektu radošo gāzu emisiju.
Sūdzībā norādīts, ka valdību bezdarbība veicinājusi sausumu un apgrūtinājusi ūdens iegūšanu no akām viņu saimniecībās.
Tomēr eksperti atturas vērtēt lietas iznākumu, jo šādu sūdzību tiesa pieņēmusi pirmo reizi un tā vērsta nevis pret vienu, bet vairākām valstīm.
Eiropas Padomes dalībvalstīm arī ir nopietni pretargumenti. Piemēram, Eiropas Komisija ziņoja, ka siltumnīcas efektu radošo gāzu emisija savienības dalībvalstīs pagājušajā gadā samazinājušās līdz pēdējās trīs desmitgadēs zemākajam līmenim un “Zaļajai politikai” arī paredzēts papildu finansējums.