Intervijā Latvijas Radio ministrs kritizēja Valsts kontroles pieeju: “Valsts kontrole pārbauda tikai no likuma viedokļa, reizēm tur ar praktisko dzīvi ir attāla radniecība.”
Viņš pauda, ka neprasīs no PVD vadītāja Māra Baloža atbildību par Valsts kontroles pārmetumiem.
Tajā pašā laikā Dūklavs atzina, ka lielākā daļa no Valsts kontroles ieteikumiem ir vērā ņemami. “Valsts kontrole dara savu darbu, revidē, atbilstoši pieturoties pie katra likuma pantiņa un punktiņa. Ļoti precīzi, birokrātiski veic savu darbu. Nevaru pārmest viņiem to, ka viņi dara savu darbu,” viņš pauda.
Savukārt, komentējot Valsts kontroles pārmetumus par vienas saimniecības peļņu uz kompensāciju rēķina par nokautajām cūkām, ministrs atklāja, ka runa ir par saimniecību “Cirmas bekons”, kurā likvidētas 14 507 cūkas. No tām pašas mirušas 543 cūkas un par tām nekas netika samaksāts.
Dūklavs uzsver, ka kompensācijas par nokautajām cūkām nav uzņēmuma peļņa: “Vai tad tā ir peļņa uzreiz? Tā ir nauda, kas ieskaitīta kontā, kas ir ieņēmumi. Šajā kompānijā, lai nokārtotu savas attiecības ar banku, cilvēki pārdeva savas zemes par lielām summām un visu naudu jau 2015.gadā samaksāja bankai. Un ja paskatītos viņu bilances stāvokli jau pēc tam, kad šis darījums noticis, nebūtu peļņa, bet zaudējumi.”
Turklāt saimniecība gaļu pārdevusi par cenu, kas ir uz pusi mazāka nekā tā brīža tirgus cena. “Cūkkopji galīgi nav iedzīvojušies, tie cilvēki ir nonākuši lielā postā ar visu to situāciju,” sacīja Dūklavs.
Ziņots, ka revīzijā par papildu līdzekļu izlietojumu Āfrikas cūku mēra apkarošanā Valsts kontrole norādījusi, ka cūku apkarotājiem nav izdevies apturēt slimību un atsevišķos gadījumos ļāvis palielināt peļņu cūkkopjiem. Turklāt arī atbildīgās institūcijas daļu līdzekļu izlietojušas ar mēra apkarošanu cieši nesaistītām aktivitātēm.
Par neekonomisku nosaukta arī PVD darbība. Dienests, pieprasot papildu līdzekļus, iegādājies 22 automašīnas kontrolpunktu vajadzībām, mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai. Taču realitātē sešas no šīm automašīnām nonākušas centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un praktiski netiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Pamatā šo automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, atklāj VK.
Savukārt, izvērtējot kompensāciju izmaksas par tirdzniecības traucējumiem, neesot noteikti skaidri kritēriji cūku audzētājiem, kuri patiešām cietuši zaudējumus. Par pietiekamu pamatu kompensācijas piešķiršanai tika noteikts apstāklis, ka saimniecība atrodas visbīstamākajā infekcijas zonā.
Tā rezultātā, piemēram, viena saimniecība saņēma nepilnus 1,5 miljonus eiro, kas esot 99,7% no kopējā izmaksāto kompensāciju apjoma.
