Drošības dienests: Latvijā pērn mazinājušās Ķīnas specdienestu aktivitātes; lielākais drauds – Krievija

 Valsts drošības dienests (VDD) pērn novērojis Ķīnas specdienestu aktivitāšu līmeņa mazināšanos attiecībā pret Latviju, tomēr paredzamā nākotnē Ķīnas interese par Latviju atkārtoti pieaugs, teikts ceturtdien publicētajā VDD pagājušā gada darbības pārskatā.

ĪSUMĀ no pārskata:

  • Ķīnas specdienesti lielākoties interesējušies par Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgām nozarēm un uzņēmumiem.
  • To interešu lokā arī NATO valstu, tostarp Latvijas, zinātnes projekti ar augstu inovācijas potenciālu.
  • Ķīna agresīvi vēršas pret tās ārpolitikas un ģeopolitikas mērķiem neatbilstošas informācijas izplatību.
  • Tā cenšas ietekmēt izplatīto saturu un pieprasīt sev netīkamas informācijas izņemšanu no attiecīgā medija.
  • Pērn vislielāko apdraudējumu Latvijas drošībai tupināja radīt Krievija un tās izlūkošanas aktivitātes.
  • Pret Latviju aktīvi darbojās Krievijas militārais izlūkdienests, ko interesēja ne tikai aizsardzības spējas.
  • Krievijas specdienestus šogad interesēs rietumvalstu atbildes pasākumi Krievijas agresijai Ukrainā.
  • Baltkrievijas specdienestu darbība pērn primāri vērsta uz baltkrievu opozīcijas kustību izpēti ārvalstīs.
  • VDD redzeslokā pērn vairāki gadījumi, kad Baltkrievijas specdienesti vervējuši Latvijas valstspiederīgos.

Nākotnē Ķīnas interese atkārtoti pieaugs

Ķīnas specdienestu aktivitāšu līmeņa mazināšanās attiecībā pret Latviju lielā mērā skaidrojama ar Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestajiem ceļošanas un sabiedriskās dzīves ierobežojumiem.

VDD vērtējumā paredzamā nākotnē Ķīnas interese par Latviju atkārtoti pieaugs, it īpaši, ja padziļināsies Rietumu un Ķīnas domstarpības nozīmīgos jautājumos.

Pārskatā arī minēts, ka Ķīnas specdienestu aktivitātes galvenokārt bija saistītas ar interesi par Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgām nozarēm un uzņēmumiem.

Ķīnas izlūkdienesti atklātus sadarbības piedāvājumus ārvalstniekiem parasti piedāvā, tiem viesojoties Austrumāzijā. Kaut arī Latvija šobrīd nav Ķīnas specdienestu prioritāte, Latvijas iedzīvotājiem ir jāņem vērā, ka šīs valsts izlūki nekavēsies izmantot labvēlīgus apstākļus operatīvo pozīciju veidošanai Latvijā.

Cenšoties panākt arvien lielāku dominanci pasaules tirgos un uzlabot savu tēlu, Ķīna pēdējos gados investē lielus resursus inovatīvu produktu izstrādē. Tādēļ Ķīnas specdienestu interešu lokā arī 2021. gadā bija NATO valstu, tostarp Latvijas, zinātnes projekti ar augstu inovācijas potenciālu.

2021. gadā Latvijas informatīvajā telpā līdzās Krievijas agresīvās ārpolitikas masveidīgajai propagandai un pret Latviju un tās sabiedrotajiem vērstajām informācijas operācijām bija identificējama arī Ķīnas informatīvā ietekme.

Līdzīgi kā 2020. gadā, arī pērn Ķīnas informatīvās ietekmes centienus veidoja tās ārpolitikas mērķiem atbilstošu vēstījumu sistemātiska izplatīšana un mērķtiecīgas sadarbības veidošana ar Latvijas mediju un akadēmiskās vides pārstāvjiem nolūkā tos izmantot kā Ķīnas politisko, ekonomisko un zinātnisko ietekmi veicinošus, noderīgus "viedokļa līderus".

Nozīmīga loma minētajos Ķīnas ietekmes centienos bija šīs valsts diplomātiskajam korpusam Latvijā, pausts VDD pagājušā gada darbības pārskatā.

Citu valstu pieredze liecina, ka savas ietekmes vairošanai Ķīna izmanto arī dažādas nevalstiskās organizācijas. Starptautiskajā mediju vidē Ķīnas intereses aktīvi pārstāv Visķīnas žurnālistu asociācija (All-China Jounralists Association), kas mēģina veidot attiecības ar citu valstu žurnālistu intereses pārstāvošajām biedrībām.

Viens no šādas sadarbības mērķiem var būt arī regulāra informācijas un datu nodrošināšana Visķīnas žurnālistu asociācijai par attiecīgās valsts mediju vidi un tās aktīvākajiem dalībniekiem, kā arī citiem jautājumiem, kas var būt svarīgi Ķīnas ārpolitikas mērķu realizēšanā, tajā skaitā panākt Ķīnas pozitīva tēla nostiprināšanos citu valstu sabiedrībās.

Ķīnas informatīvās ietekmes centienus raksturo arī agresīva vēršanās pret tās ārpolitikas un ģeopolitikas mērķiem neatbilstošas informācijas izplatību.

Ķīna un ar to saistītie subjekti tiešā veidā cenšas ietekmēt izplatīto saturu un pieprasīt sev netīkamas informācijas izņemšanu no attiecīgā medija, teikts pārskatā.

VDD vērtējumā šādi centieni atstāj negatīvu ietekmi uz mediju vidi kā demokrātijas vienu no stūrakmeņiem, un tie ir pretrunā Latvijas informatīvās telpas un nacionālās drošības interesēm.

VDD veiktā analīze liecina, ka Ķīnas ārpolitikas mērķiem atbilstoši vēstījumi tika izmantoti vairākos Krievijas finansētajos un Kremli atbalstošajos informācijas resursos.

Minētais skaidrojams ar to, ka gan Maskavas, gan Pekinas pasaules redzējumā Rietumi un Latvija kā to sastāvdaļa ir "pretinieks", kura pozīcijas nepieciešams vājināt arī ar informatīvās ietekmes instrumentiem.

Latvijas informatīvajā telpā izvērstajās Ķīnas ietekmes aktivitātēs Ķīna aizvien mērķtiecīgāk tika uzdota par reģiona un starptautiskās politiskās sistēmas "stabilizētāju", kā arī nozīmīgu politisko un ekonomisko "spēlētāju".

Tāpat līdzīgi kā 2020. gadā, arī pērn Ķīnas informatīvās ietekmes pasākumi lielā mērā bija pakārtoti šīs valsts centieniem veidot tās pozitīvu tēlu, kas cieta saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatīšanos.

Lielākais apdraudējums – Krievija

Ņemot vērā Krievijas un NATO attiecību saspīlējumu Ukrainā izvērstās karadarbības dēļ, prognozējams, ka šogad var pieaugt Krievijas specdienestu izlūkošanas aktivitāšu intensitāte arī pret Latviju, teikts VVD pārskatā.

Tajā norādīts, ka pērn vislielāko apdraudējumu Latvijas drošībai tupināja radīt Krievija un tās izvērstās izlūkošanas aktivitātes, un ietekmes pasākumi bija daudzveidīgi un intensīvi.

Atšķirībā no citām Latvijai nedraudzīgām valstīm, Krievijai šajā reģionā ir arī militāras ambīcijas, tādēļ pret Latviju sevišķi aktīvi darbojās Krievijas militārais izlūkdienests (GRU).

To interesēja ne tikai Latvijas aizsardzības spējas, bet arī kritiskās infrastruktūras objekti, enerģētikas un tranzīta infrastruktūra, kā arī situācija uz valsts ārējās robežas, norādījis VDD.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī 2021. gadā Krievijas specdienesti, sekojot līdzi aktualitātēm Latvijā, piemeklēja notikumus un jautājumus, kuriem ir propagandas potenciāls. Jau vairākus gadus viena no Krievijas propagandas prioritātēm ir vēsturiskie notikumi un "korekta", Kremļa interesēm atbilstoša to interpretācija.

Krievijas Ārējā izlūkdienesta (SVR) vadītājs vienlaikus ir arī asociācijas "Krievijas vēstures biedrība" priekšsēdētājs, apliecinot kaimiņvalstī pastāvošo vēstures "pētniecības" un specdienestu sinerģiju.

Tāpat pārskatā atgādināts, ka VDD pērn par iespējamu sadarbību ar ārvalsts specdienestu aizturētās un kriminālvajāšanai nodotās personas bija darbojušās tieši Krievijas specdienestu interesēs.

VDD paredz, ka šogad Krievijas specdienestus interesēs gan Latvijas un tās Rietumu partneru atbildes pasākumi Krievijas izvērstajai militārajai agresijai Ukrainā, proti, nostāja pret Krievijai piemērojamām sankcijām, militārās kapacitātes palielināšana NATO ārējā pierobežā, Rietumvalstu ilgtermiņa stratēģija Kremļa ārpolitisko ambīciju ierobežošanai un vienotība tās ieviešanā, kā arī sniegtais atbalsts Ukrainai.

Tāpat Krievijas specdienestus interesēs operacionālo plānu atjaunošana gadījumam, ja situācija eskalētu līdz plašākam militāram konfliktam.

Baltkrievija vervējusi Latvijas valstspiederīgos

Savukārt Baltkrievijas specdienesti kopš 2020. gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām un tām sekojušajiem protestiem ir galvenais autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko varas pozīciju garants, tādēļ to darbība pērn primāri bija vērsta uz baltkrievu opozīcijas kustību izpēti ārvalstīs.

Baltkrievijas specdienesti izrādīja interesi arī par Latvijas baltkrievu kopienas attieksmi pret politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem Baltkrievijā, kā arī Baltkrievijas pilsoņiem, kuri uz Latviju pārcēlušies, bēgot no autoritārā režīma represijām.

VDD rīcībā esošā informācija liecina, ka Baltkrievijas drošības struktūrām aizvadītajā gadā bija sava loma arī robežpārkāpēju grupu nonākšanā pie Eiropas Savienības ārējās robežas ar Baltkrieviju.

Aizvadītajā gadā VDD redzeslokā nonākušie Latvijas valstspiederīgo vervēšanas gadījumi un mēģinājumi apliecināja, ka Latvijai nedraudzīgo ārvalstu specdienesti Latvijas iedzīvotājus primāri vervē savas valsts teritorijā.

Vervēšanai parocīgākās tiem ir personas, kurām ir pamatots iemesls regulāri izceļot uz konkrēto valsti darba vai privātās darīšanās.

Nemainīgi par potenciāli vērtīgākajiem informācijas avotiem ārvalstu specdienesti uzskata valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas, kurām ir piekļuve klasificētai informācijai. Par vervēšanas mērķiem tie labprāt izvēlas arī stratēģiski nozīmīgu nozaru vai uzņēmumu pārstāvjus, īpaši, ja tiem ir sadarbības partneri vai tuvinieki konkrētajā valstī.

Latvijas valstspiederīgo iesaistīšanai "sadarbībā" nereti tiek izmantoti draudi, šantāža un citas ietekmēšanas metodes, kas ir īpaši iedarbīgas gadījumos, kad personai saišu saraušana ar konkrēto valsti būtu finansiāli vai emocionāli smaga. Vienlaikus dienesta redzeslokā ir nonākuši gadījumi, kad personas piekrīt sadarbībai personisku motīvu (piemēram, avantūrisma vai nelojālas attieksmes pret Latviju) vadītas

VDD Latvijas iedzīvotājiem rekomendējusi būt piesardzīgiem, nonākot saskarē ar nedraudzīgo ārvalstu valsts un pašvaldību iestādēm, valsts uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm, pētnieciskiem institūtiem un augsto tehnoloģiju sektoru. Vairākām Latvijai nedraudzīgām valstīm - sevišķi Krievijai un Baltkrievijai - ir raksturīgi izmantot tā dēvētos "piekomandētos virsniekus" jeb specdienestu virsniekus, kuri darbojas minēto institūciju piesegā.

VDD 2021. gada pārskats pieejams dienesta mājaslapā.

VDD ir viena no trīs valsts drošības iestādēm Latvijā. Pārējās ir Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD). Savu pērnā gada darbības pārskata publisko daļu jau iepriekš publicējis SAB, kurš arī aprakstījis Krievijas aktivitātes. MIDD darbības rezultāti sabiedrībai netiek publiskoti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt