Aktuāli

Iedzīvotāju vēlmju ignorēšana arī Āgenskalnā pamudinājusi dibināt biedrību

Aktuāli

Jau nedēļa pagājusi, dzēšot ugunsgrēku Talsu pusē

Drīz pēc atjaunošanas Brīvības ielā atgriežas "ielāpi"

Drīz pēc atjaunošanas Brīvības ielā atgriežas «ielāpi»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Lai gan Rīga pirms gada aizliedza svaigi atjaunotas ielas izraibināt ar nelieliem ielāpiem, labojot zem ielas seguma gulošās komunikācijas, nupat atjaunotajā Brīvības ielā jau parādījušies vairāki desmiti ielāpu. Tomēr izrādās, ka tie ir pilnīgi legāli. Pašvaldības skaidrojums par to rašanos ir ierasts – naudas pietika tikai seguma atjaunošanai, ne ielas pārbūvei, tādēļ ar iegrimušām un salāpītām lietus ūdeņu notekām un komunikāciju lūkām Brīvības ielā būs jārēķinās arī turpmāk.

Ejot pa Brīvības ielu nule atjaunotajā posmā starp VEF tiltu un Juglu, rodas iespaids, ka teju katra otrā lietus ūdens noteka uz ielas braucamās daļas jau ieguvusi tā saukto „ielāpiņu” sev apkārt. Agrāk Rīgas ielām tik tipiskos remonta „ielāpiņus”, kas viegli rada iesēdumus, Rīgas pašvaldība svaigi atjaunotās ielās pērn aizliedza likt. Tomēr atjaunotajā Brīvības ielas posmā to jau ir papilnam. Kāpēc?

„Šos ielāpus var sadalīt vairākās grupās,” - saka Edmunds Valpēters, Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks. Un no viņa teiktā saprotams, ka

jaunie noteikumi attiecas tikai uz, piemēram, ūdensvada avārijām, pēc kuru salabošanas asfalts tagad jāatjauno daudz lielākā platībā. Bet šādi mazi ielāpi ap lietusūdeņu akām ir pieļaujami:

„Otra grupa ir komunikācijas lūkas un lietusūdeņu uztvērējakas, kas arī kaut kādu avārijas iemeslu vai būvniecības kvalitātes dēļ var iebrukt. Skaidrs – ja tas ir defekts no būvnieka, tad viņš labo šīs akas un ūdens pieņēmējus. Ja tas ir lielākas avārijas darbs, tad to veic mūsu uzturētāji vai kā citādāk.”

Bet ko tas liecina par būvdarbu kvalitāti svaigi atjaunotajā Brīvības ielā, ja jau pēc nepilniem diviem gadiem šādi nācies labot vairākus desmitus aku un lūku? Valpētera atbilde ir paredzama – kamēr nepārbūvē visu ielu un atjauno vien seguma virskārtu, daudz vairāk gaidīt nevarot.

„Gan šīs akas, gan ūdens pieņēmēji nav pilnībā pārbūvēti, tā ir esošā vēsturiskā situācija. Kā nu kurš – vai nu dzelzsbetona vai ķieģeļu mūrētā konstrukcija. (..) Pirms seguma atjaunošanas tās tika apsekotas un saremontētas, kur uz to brīdi likās nepieciešams, bet skaidrs, ka to kalpošanas laiks iet uz beigām un, iespējams, ka vecuma dēļ kaut kur iebrūk iekšā. Ir arī iespējams, ka kaut kur būvuzņēmējs nav veiksmīgi veicis darbus un viņam šīs lūkas ir jānoregulē pareizajā augstumā,” klāsta Valpēters.

„Protams, mēs neviens neesam ideāli. Ja tā ir mūsu vaina, mēs to izlabojam,” atzīst Dzintars Pomers, „A.C.B.” uzņēmumu grupas tehniskais direktors. Viņa uzņēmums bija viens no tiem, kas atjaunoja Brīvības ielu aiz VEF tilta un tagad remontē arī atlikušo centra posmu. Vairākās vietās ieviesuši arī tā saucamās peldošās lūkas, kas auto triecienus absorbē labāk:

„Bet tagad mēs būvējam posmu no Bruņinieku ielas līdz VEF tiltam, un es skatos, kā uzvedas tās vecās [lūkas] – nu, nav jau tik briesmīgi. Jā, ir vietas, kur tās akas nosēžas, tās ir jāsaremontē, bet nu tā ir dzīve. Jo vieta atrodas visbriesmīgākajos klimatiskajos apstākļos, un arī slodze ir visbriesmīgākā.”

„Šī problēma ir aktuāla visā pilsētā, ne tikai Brīvības ielā,” tā piebilst „Rīgas satiksmes” sabiedriskā autobusa šoferis Artūrs Muižnieks.

Pagaidām gan vēl pa atjaunoto Brīvības ielu braukt esot ērti, tomēr viņš paredz, ka ar laiku atgriezīsies vecās problēmas:

„Braucot tiem pašiem autobusiem, kravas mašīnām, ja ir 12 tonnu slodze uz asi un ar to uzbrauc virsū lūkai, protams, ar laiku tā lūka nosēžas.”

Un, kamēr pasūtītājs – pašvaldība – prasa atjaunot tikai segumu, ar sen būvēto noteku bojājumiem jārēķinās arī turpmāk, secina ceļu būvnieks Pomers:

„Ideālā variantā, ja tā iela būtu kapitāli remontēta, tas nozīmē – viss uzbūvēts pa jaunam -, tad tur ilgu laiku nevajadzētu būt nekādām problēmām. Bet diemžēl tas ir ļoti laikietilpīgs un dārgs process.”

Satiksmes departamentā lēš, ka Brīvības ielas remonts kopumā izmaksās 9,3 miljonus eiro, kamēr ielas kapitālais remonts būtu vismaz piecreiz dārgāks.

Domes opozīcijā esošās partijas „Vienotība” frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis, kurš strādā arī domes Satiksmes un transporta lietu komitejā, gan uzskata – tas nav attaisnojums, lai kapitālo remontu neveiktu.

„Dārgi tas varbūt ir īstermiņā, bet ilgtermiņā tas būtu lētāk. Bet jebkurā gadījumā – ja jums siena brūk, tad, nomainot tapeti, vizuāli varbūt viss ir kārtībā, bet tas nemaina to, ka siena uzbruks uz galvas. Tāpēc nedarīt un uzskatīt, ka tas ir dārgi, ir, kā minimums, vieglprātīgi,” secina Ķirsis.

Nākamgad Rīgas pašvaldība plāno ķerties pie jau gadiem sliktā stāvoklī esošās Čaka ielas. Taču arī tur atjaunos tikai seguma virskārtu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti