4. studija

Cik dienas, nedēļas vai mēneši nepieciešami, lai salabotu vienu kanalizācijas cauruli?

4. studija

Ko savos profesionālajos svētkos patiesībā vēlas saņemt skolotāji?

Kas pieskata Dreiliņu mežu - SIA "Rīgas meži, pašvaldības policija vai vietējie iedzīvotāji?

Dreiliņu mežu gadiem ilgi piemēslo – kāpēc cīņai pret to nav rezultāta?

"Dreiliņu mežs jau gadiem ilgi tiek piemēslots," Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “4. studija” ziņoja skatītājs Alfrēds Stinkulis. Kāpēc pašvaldības SIA "Rīgas meži" un Rīgas Pašvaldības policijas cīņai ar mēslotājiem nav rezultātu?

Stinkulis pastāstīja, ka pirmo talku Dreiliņu mežā sarīkojis pirms četriem gadiem, kad ieradies Latvijā no Amerikas, taču jau pēc trim mēnešiem atkal viss bijis piemēslots. Kā atzina vīrietis, viņam patīk mežs, putni, svaigais gaiss, bet nepatīk, ka mežam nav saimnieka, un ļaundari to izmanto.

"Tajā brīdī pārvaldnieki – "Rīgas meži" – neko nebija darījuši, un tad runa bija par to, ka vajag aiztaisīt to mežu ciet, aiztaisīt visus ceļus ciet, lai te nevar katrs iebraukt un mēslot. Tas prasīja divus gadus, lielu rakstīšanos, cīnīšanos, sazināšanos ar viņiem, ar policiju, un beidzot viņi tos vārtus uzlika," atcerējās Stinkulis.  

Tomēr no koka izgatavotie vārti atkal ir uzlauzti, un mežā ikviens var brīvi iebraukt.

"4. studija" pārliecinājās, ka mežā atkritumi samesti pa malu malām un tie ir dedzināti; degusi arī priede. Skaidri redzams, ka pudelesbrāļu atpūtas vieta jau sen kā ierīkota.

Dreiliņu mežs ir piesārņots plašā teritorijā, tādēļ jautājums apsaimniekotājam – kāpēc ilgstoši tiek pieļauta šāda situācija?

SIA "Rīgas meži" Rīgas mežniecības mežzinis Uldis Gaiss atzina: "Pilnīgi noteikti tā ir viena no mūsu sāpīgajām vietām pilsētas teritorijā, un tā cīņa ir grūta, bet īstenībā nekas īpaši nelīdz. Sliktākais, kas var būt – vieta ir caurbraucama, pa vienu galu var iebraukt, pa otru izbraukt, attiecīgi – pa ceļam izmest atkritumus. Vieta ir nost no apdzīvotām vietām, no cilvēku teritorijām."

Gaiss norādīja, ka ir bijusi uzstādīta videonovērošanas kamera, taču tā nozagta. "Esam uzlikuši četras barjeras, kas tiek regulāri salauztas; kamēr tās nav salauztas, tikmēr tās strādā, ļoti labi strādā, bet diemžēl tie, kuri vēlas salauzt, var visu," sacīja Gaiss.

SIA "Rīgas meži" skaidroja, ka metāla norobežojumus var izvietot, bet tos pavisam drīz vienkārši ņems un nozags, lai nodotu metāllūžņos. Tāda pieredze jau bijusi meža teritorijā gar Pleskavas šoseju.

Gan SIA "Rīgas meži", gan pašvaldības policijas rīcībā ir videonovērošanas kameras, kuras Dreiliņu mežā neko nav risinājušas, taču citviet darbojoties nevainojami.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis informēja, ka kameras, kuras pēdējā laikā uzstādītas dārziņu teritorijā – vietā, kur "situācija ir vēl drūmāka" – ir devušas rezultātu.

"Ir bijušas atsevišķas kameras, kas mēneša laikā parūpējas par desmitiem administratīvo procesu, kur mēs varam uzsākt pēc kameru ierakstiem, atpazīt arī konkrēto personu un piemērot sodus," skaidroja Sadovskis.  

"Rīgas meži" sola mēģināt “cīnīties kaut kā citādāk”, bet, ja jau ilgstoši ir šīs problēmas ar meža piemēslošanu, vai tad sen jau nebija jāmeklē citi risinājumi?

Kā norādīja Sadovskis, sods par atkritumu izmešanu tam neparedzētā vietā ir no 70 līdz 1000 eiro. Piemēram, sarīkojot pikniku un nesavācot aiz sevis, var saņemt 70–200 eiro lielu sodu. Bet par mežā izgāztiem būvgružiem soda naudā var nākties samaksāt vairākus simtus un, iespējams, pat 1000 eiro.  

"Rīgas meži" apgalvoja – pašvaldības policija par pārkāpumiem mežā tiekot informēta, bet tas izvēršoties par "riņķa danci" – ziņošana policijai, apsekošana, atkal jaunu pārkāpumu konstatēšana un – atkal ziņošana.

“Mēs šo informāciju saņemam, tad mēs analizējam šo informāciju un skatāmies, kur mēs varam biežāk piesaistīt patruļas, kurās vietās mēs varam iesaistīt pārvietojamās videonovērošanas kameras, un katrā gadījumā mēs meklējam risinājumus," uzsvēra Sadovskis.

Gaiss pieļāva, ja sods beidzot būtu reāls, nevis tikai uz papīra, tad situācija sāktu mainīties.

No Dreiliņu meža reizi mēnesī tiek izvesti liela apjoma atkritumi, nelielākus izved katru nedēļu. "Rīgas meži" gadā tērē ap 130 000 eiro, lai izmēztu 5500 hektārus meža Rīgas pilsētas teritorijā, un tas ir aptuveni piecas reizes dārgāk, nekā  tad, ja katrs pats savus atkritumus nogādātu izgāztuvē. Darba tiek ieguldīts daudz, taču, kā redzams, skats nav iepriecinošs, kas skaidri parāda, ka lielāka uzmanība jāpievērš nevis šīs teritorijas vākšanai, bet gan pieskatīšanai, galu galā – tas ir apsaimniekotāja pienākums, savukārt policijai ir jādara viss iespējamais, lai nevis tikai patrulētu, bet arī pieķertu vainīgos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt