Dombrovski atzīst par lielisku «krīzes premjeru», ne tik labu reformētāju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 3 mēnešiem.

Valdis Dombrovskis („Vienotība”) bija piemērotākais premjers krīzes pārvarēšanai. Tomēr vēlāk viņam ir pietrūcis līdera dotību, lai veiktu nepieciešamās reformas. Tā, atskatoties uz Dombrovska valdību paveikto, saka „Providus" pētniece Iveta Kažoka. Savukārt ekonomists Pēteris Strautiņš ir pārliecināts, ka izdarīts ir daudz, un ekonomiskā situācija pašreiz ir labāka, kā krīzes sākumā varēja gaidīt. Tomēr arī Strautiņš atzīst, ka tādās jomās, kā, piemēram, augstākā izglītība, nekādas reformas gandrīz nav veiktas.

Joki un smiešanās otrdien valdīja Ministru kabineta ēkā pirms, visticamāk, pēdējās Dombrovska valdības sēdes, kad aizejošais valdības sastāvs pēdējo reizi fotografējās kopā. Viņiem pievienojās arī daži žurnālisti.

Pēc pēdējās valdības sēdes Dombrovskis sacīja, ka izjūt pabeigta darba sajūtu. Vienlaikus viņš atzīst pretējo. „Valdības darbs nekad nav pabeigts. Valdības darbs turpinās…" saka aizejošais premjers.

Kā savu valdību galvenos sasniegumus Dombrovskis redz ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un izaugsmes atjaunošanu. „Un jāatzīst, tiešām, tie mērķi, ko mēs vēl 2009. gadā noteicām attiecībā uz finanšu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, ir sasniegti. Esam stabilizējuši valsts finanses. Esam starp straujāk augošajām ekonomikām ES. Esam izpildījuši mūsu pašu noteikto mērķi par eiro ieviešanu 2014. gadā. Arī šo uzdevumu esam izpildījuši," paveikto uzskaita Dombrovskis.

„DNB Nord” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš tam lielā mērā piekrīt, lai gan atzīst, ka viņš Dombrovska vietā būtu licis lielāku uzsvaru uz strukturālajām reformām nevis eiro ieviešanu. „Jā, vienmēr kaut ko var izdarīt labāk un varētu vēlēties, ka būtu bijis labāk, bet es domāju, ka visgodīgākais vērtējums ir paskatīties, kā nākotnes izredzes tika vērtētas 2009. gada pavasarī un kā tas viss izskatās šobrīd. Un izskatās tiešām daudz, daudz labāk. Izaugsme, kas ir bijusi, ir bijusi strauja. Kopumā, kā jau minēju, uz vienu iedzīvotāju vairāk kā 20%,” norāda ekonomists.

Arī „Providus" pētniece Iveta Kažoka atzīst, ka krīzes pārvarēšanas posmam Dombrovskis bija ļoti piemērots. Tomēr vēlāk viņam ir pietrūcis spējas organizēt un saliedēt komandu sarežģītu problēmu risināšanai veselības un izglītības jomā. „Principā tam būtu jābūt premjeram, kurš pasaka, ka šis jautājums ir ļoti problemātisks. Šī problēma ir jāatrisina tādā un tādā laikā. Darīsim kopā visu, ko mēs varam, lai attiecīgās reformas īstenotu. Dombrovskis nav bijis tāds premjers, kurš uzņemtos iniciatīvu šāda tipa problēmas risināt. Tā vietā viņš parasti šos jautājumus deleģēja individuālajiem ministriem, kuri tika pamesti likteņa varā sisties, kā nu viņi mācēja,” jau kritiskāka ir Kažoka.

Dombrovskis sāka darbu premjera amatā 2009. gada martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti