Divu bērnu nāve viņu mājās. Vai attālinātais darbs uzraugošajām iestādēm nācis par sliktu?

Aizvadītā mēneša laikā notikuši divi traģiski notikumi. Decembra vidū Liepājā un gadu mijā Rīgā savās ģimenēs, iespējams, apzināti, nogalināti bērni. Zināms, ka Liepājas gadījumā ģimene bijusi gan bāriņtiesas, gan arī sociālā dienesta redzes lokā, tomēr no nelaimes tas nav pasargājis. Vai kovida laika diktētie attālinātā darba noteikumi neiedragā tādu nozīmīgu iestāžu kā bāriņtiesa un sociālais dienests spēju kvalitatīvi pievērsties un izvērtēt situāciju katrā ģimenē, pirms notiek kāda liela nelaime?

ĪSUMĀ:

  • Kovida pandēmijas laikā ģimenēm, kas grib izvairīties no atbildīgajām iestādēm, to izdarīt vieglāk.
  • Liepājas bāriņtiesā neuzskata, ka būtu pamanījuši tuvojošos nelaimi, ja tiktos klātienē.
  • Dienestā un bāriņtiesā atzīst, ka attālinātās konsultācijās grūtāk pamanīt mazas izmaiņas; problēmģimenes varot uzmanīt.
  • Centrs "Dardedze" gan norāda uz dažādām problēmām.

2021. gadā vardarbīgā nāvē Latvijā miruši trīs mazgadīgi bērni. Pirmajos divos gadījumos kriminālprocesi ierosināti par slepkavību pastiprinošos apstākļos, bet pēdējā – par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kā rezultātā iestājusies cietušā nāve. Arī 2020. gadā Latvijā vardarbīgā nāvē miruši trīs mazgadīgi bērni. Un visos šajos gadījumos aizdomās turētie ir tuvi ģimenes locekļi – tēvs, māte vai patēvs. Tā liecina Valsts policijas sagatavotā informācija.

Divu bērnu nāve viņu mājās. Vai attālinātais darbs atbildīgajām iestādēm nācis par sliktu?
00:00 / 06:42
Lejuplādēt

Īpaši pēdējā mēneša laikā notikušie divi šāda veida gadījumi likuši uzdot jautājumu – vai šīs traģēdijas varēja nenotikt, ja visas atbildīgās iestādes nebūtu spiestas strādāt kovida diktētajos apstākļos, kad tikties ar problemātiskajām ģimenēm ir nedaudz sarežģītāk? Skaidru atbildi gan neviens neņemas sniegt, taču uzrunātie atzina, ka ģimenei, kura vēlas izvairīties no sadarbošanās, piemēram, ar bāriņtiesu vai sociālo dienestu, to izdarīt ir krietni vieglāk. Kaut gan neesot aizmirstas arī pārbaudes klātienē un video zvani.

"Tieši tā tas arī notiek, ka tiek zvanīts: „Nu, kāpēc jūs neatnācāt?” Atbilde ir: „Man ir temperatūra” vai „es esmu kontaktpersona”. Protams, tā tas arī notiek,"

pastāstīja Latvijas Sociālo dienestu vadītāju apvienības un Saldus sociālā dienesta direktore Ina Behmane. Viņa norādīja, ka dienesta darbinieki tur neko nevar izdarīt, bet gadījumi tiekot izvērtēti.

Nopietnu bažu gadījumā gan tiek iesaistīta, piemēram, policija. Un tad ģimeni izdodas apsekot. Bet Behmane nenoliedz, ka šajā laikā mazākas problēmas un to aizmetņus konstatēt ir grūtāk. Tomēr situāciju nevarot salīdzināt ar pandēmijas sākumu, jo šobrīd sociālo dienestu prasmes ir kopumā pielāgotas un tehniskās iespējas – ļoti augušas.

Rīgas pilsētas Sociālā dienesta vadītāja vietniece Marina Fiļipova skaidroja – neskatoties uz pandēmiju, darbu nepieciešamības gadījumā organizē klātienē, ja jāapseko dzīvesvieta, jāpārbauda bērna drošība vai jāsniedz klātienes konsultācijas.

"Ja to, protams var izdarīt, ja klients mūs ielaiž iekšā. Protams, arī pandēmijas dēļ ir daļa klientu, kuri izmanto šo situāciju. Ja mēs nevaram apsekot dzīvesvietu klātienē, tad, ja klienta tehniskais nodrošinājums ļauj, mēs varam veikt video apsekošanu. Protams, notiek arī konsultācijas pa tālruni. Ja ir aizdomas vai ir jāpārbauda saņemtā informācija un klients atsakās ar mums sadarboties vai ielaist, mēs varam piesaistīt arī citus speciālistus," stāstīja Fiļipova.

Viņa gan neuzskata, ka šī brīža noteikumi neļautu kādu potenciāli riskantu situāciju risināt. Lielākas problēmas esot tieši ar kaut kādu risku sākotnēju pamanīšanu, jo uzturēšanās dzīvesvietā ikdienā tiek iespējami samazināta. Bet vai institūcija nepamanīja kaut ko arī pirms nesenākā traģiskā notikuma Liepājā, kur gadu mijā tika nogalināts mazs bērns? Liepājas pilsētas bāriņtiesas uzmanībā ģimene esot bijusi, taču tur nokļuvusi vien dažas dienas pirms traģēdijas, pastāstīja bāriņtiesas priekšsēdētāja Taiga Ziemele.

"Mēs pirmo un vienīgo informāciju līdz šim nelaimes gadījumam bijām saņēmuši 21. decembrī.

Mēs varētu diskutēt, vai mēs aizbraucot nekavējoši būtu ieraudzījuši kaut ko vairāk. Es domāju, ka mēs nebūtu ieraudzījuši kaut ko vairāk," sacīja Ziemele.

Viņa skaidroja, ka kopumā Liepājas bāriņtiesā darbs kovida pandēmijas laikā ir kļuvis sarežģītāks, jo ir grūtāk uzturēt komunikāciju ar klientiem. Tikšanās laiks ir ierobežots līdz 15 minūtēm, un tās iepriekš jāieplāno. Taču tāpat kā kolēģi sociālajā dienestā, arī bāriņtiesas vadītāja Ziemele skaidroja, ka akūtas un jau zināmas situācijas, kurās rodas problēmas, ir iespējams risināt operatīvi.

Kopš teritoriālās reformas nedaudz lielāka teikšana pār bāriņtiesām ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai. Inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktora vietniece Brigita Veidmane pastāstīja – ārkārtējā situācija neizbēgami attālinājusi bāriņtiesas no klientiem, taču inspekcija vienmēr aicinājusi bāriņtiesas meklēt risinājumus, lai iedzīvotāji varētu ar tām sazināties.

"Vienmēr arī esam uzsvēruši, ka bāriņtiesām, saņemot informāciju par iespējamu vardarbību pret bērniem, savas kompetences ietveros ir jāreaģē, neskatoties uz epidemioloģisko situāciju," sacīja Veidemane.

Ar sociālo iestāžu darbu saistītos jautājumus labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) telefonsarunā apspriest nebija gatavs, tādēļ piekrita rakstiskas atbildes sniegšanai. Tajā viņš uzsvēra – ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas sociālo dienestu darbam ārkārtējās situācijas laikā, un iestādes tiek aicinātas iespējami daudz darīt attālināti, taču darbs klātienē šīm iestādēm nav aizliegts, tādēļ ģimenēm nevajadzētu no tā ciest.

"Ārkārtējās situācijas laikā pašvaldību dienestu, kas sniedz sociālo atbalstu, darbība klātienē nav tikusi pārtraukta. Protams, ir rekomendācijas iespēju robežās nodrošināt savus pakalpojumus attālināti, taču tas nenozīmē, ka katra situācija arī pandēmijas laikā nav jāizvērtē individuāli un atbilstoši arī jārīkojas.

Citiem vārdiem – tātad nevar arī aizbildināties ar ārkārtējo situāciju un nereaģēt uz acīmredzami problemātisku stāvokli kādā ģimenē," rakstīja ministrs.

Savukārt, vērtējot konkrēto nelaimi Liepājā, ministrs skaidroja, ka notikušais parāda – bērnu tiesību aizsardzības sistēma arī turpmāk prasa uzlabojumus. Vērtējot nelaimi, jānoskaidro, vai visi atbildīgie dienesti konkrētajai ģimenei snieguši savlaicīgu atbalstu.

Savukārt centra drošai bērnībai „Dardedze” valdes locekle Laila Balode norādīja uz virkni dažādu problēmu vardarbības atpazīšanā un klasificēšanā. Trūkst vienotu vadlīniju, un kovida krīze šo problēmu tikai izcēlusi. Balode ir pārliecināta, ka kovida pandēmijas laikā, īpaši sākuma posmā, samazinājušies kontakti un problēmas ģimenē kļuvušas nemanāmākas ne tikai dienestiem, bet arī līdzcilvēkiem.

"Saskarsmes punktu skaits ar sabiedrību, kas nav pati ģimene, krasi samazinājās.

Jo [iepriekš] bērna uzvedību varēja novērot pirmsskolas izglītības iestādē, skolā, kādā pulciņā, mūzikas skolā, treniņā un tā tālāk. Tad šie punkti visi viens pēc otra atkrita. Līdz ar to bērns palika tikai mājās, un tad tuvākie cilvēki, kas varēja pamanīt, ka kaut kas nav kārtībā – tie bija kaimiņi. Un arī ne vienmēr viņiem bija skaidri zināms algoritms, kā rīkoties, ja blakus dzīvoklī kāds skaļāk parunā vai pakliedz," stāstīja Balode.

Tieši kaimiņi un līdzcilvēki ir ļoti nozīmīgi vardarbības izskaušanā, tādēļ nav jābaidās iesaistīties un piedāvāt palīdzību. Iestādes un to pārraugošās institūcijas ir visnotaļ drošas – šobrīd kovida apstākļiem tās ir pielāgojušās un ikdienas situācijas, kā arī saasinājumus jau zināmās problēmģimenēs iespējams konstatēt ātri. Taču diemžēl pandēmijas laikā vieglāk ir noslēpties tām ģimenēm, kuras ar institūcijām sadarboties nevēlas. Tāpat ne visi ir droši, vai laikā, kad jāuztur iespējami nelieli klātienes kontakti, garām nepaslīd kāda gruzdoša, bet potenciāli liela sociāla problēma.

Saskaroties vai kļūstot par aculiecinieku vardarbībai ģimenē, ir jāmeklē kādas uzticības personas vai speciālista atbalsts. Bērni un jaunieši var zvanīt, piemēram, uzticības tālrunim 116111.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt