Viņš skaidroja, ka atkarībā no finansējuma ir divas iespējamās programmas. Pirmā, kas būtu minimālā - ārzemju latvieši redzētu informatīvi dokumentālos raidījumus un kultūras raidījumus. Pilnvērtīgais modelis – būtu izveidota vesela programma, kurā būtu raidījumi tikai ārvalstu latviešiem.
Dimants arī skaidroja, ka „mēs jau esam komunicējuši ar ārzemju latviešiem”. Lietuvā atšķirībā no Latvijas šāda satelītapraide, kas sasniedz ne tikai Eiropā, bet arī Ziemeļamerikā dzīvojošos lietuviešus, jau ir izveidota.
Īrijā dzīvojošā latviete Inguna Mieze norāda, ka ārzemju latviešiem drīzāk vajadzētu interneta mediju, jo televīzija varētu būt grūtāk sasniedzama. Viņa atzīst, ka šobrīd Īrijā vieglāk sasniedzami ir Krievijas televīzijas kanāli. To ietekmi jau var just Īrijā mītošo Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū.
Savukārt žurnāliste Sandra Veinberga uzsver, ka Latvijas medijiem satelīttelevīzijā vajadzētu piedāvāt subtitrus vietējā valodā. Tādējādi būtu uzrunāta gan latviešu valodā runājošā auditorija, gan latviešu izcelsmes bērni, kas mācās citu valodu skolās, kā arī citu valstu iedzīvotāji, kuri iegūtu jaunu skatījumu, tostarp par Latviju.
Lēsts, ka pēdējos gados ārpus Latvijas labākas dzīves meklējumos ir devušies aptuveni 200 000 iedzīvotāju.
