Dienvidkurzemes novada pašvaldības Administratīvās daļas vadītāja Madara Lagzdiņa skaidroja, ka no 7300 iesniegumiem nav izskatīti vairāk nekā 200. 53% gadījumu cilvēki pieteikušies atbalsta saņemšanai par apkuri klātienē.
"Esam atteikuši 105 iesniegumus, kur nav bijis pievienots kāds tiesiskais pamats, līdz ar to nevaram uzreiz pieņemt labvēlīgu lēmumu. Nav, piemēram, pievienots īres līgums vai elektrības līgums, ir vadlīnijās minēti dokumenti, kas jāiesniedz. Tad mēs noraidām, bet, protams, cilvēki var sniegt vēlreiz. Nāk cilvēki atkārtoti," stāstīja Lagzdiņa.
No 400 000 eiro pašreiz atlikuši vairs tikai 24 000 eiro, skaidroja pašvaldībā. Iesniedzot atskaiti par oktobri, varēšot pieprasīt nākamo summu. Pašvaldības pārstāve Lagzdiņa uzsvēra, ka lielākā daļa iedzīvotāju, kuri vēlējās saņemt kompensāciju, jau ir atnākuši.
"98% ir bijusi malka bez čeka, granulas un briketes, malka ar čeku tikai 2%, tas ir ļoti maz. Novembrī ir jauns atbalsta veids par elektroenerģiju, bet vēl nav saņemti elektrības rēķini. Tur mums vēl ir nulle. Lielais apjoms būs noskrēji no izmaksu sarakstiem, ko dodam uz grāmatvedību; agrāk dienas laikā pieņemtie lēmumi par 20 000 līdz 30 000 eiro, tad tagad ir 5000 eiro. Tā intensitāte vēl samazināsies," stāstīja Lagzdiņa.
Daudz iesniegumu ir arī Nīcā, kur iedzīvotāji izmanto apkurei malku. Viena no Nīcas iedzīvotājām, kura strādā veikalā, pastāstīja par savu pieredzi: "Ir malkas apkure. Kolēģi ieinteresēja, ka var dabūt pabalstu. Mēs telefonā visu ierakstījām, izdarījām un pēc trīs nedēļām saņēmu 60 eiro, arī labi, vismaz kāds mierinājums. Mums ir privātmāja un malkai daudz aiziet. Pavasarī samaksājām 600 eiro, bet nu tādu labu malku pirkām no vietējiem. Arī briketes pērkam, viena krava 400 eiro."
Dunikas un Rucavas pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Agija Kaunese, kura šobrīd aizvieto arī Nīcas un Otaņķu pagastu pārvaldes vadītāju, stāstīja, ka vietām laukos nav centrālās apkures arī daudzdzīvokļu mājās, tāpēc cilvēki lūdz atbalstu ne tikai privātmājām.
"Lielākoties iedzīvoti pretendē uz šiem 60 eiro, kas ir malkas pabalsts. Nākamais ir par granulām un briketēm. Piemēram, Rucavā un Dunikā ir daudz iesniegumu, jo tur nav centrālās apkures. Tur katrs iedzīvotājs pats gādā par siltumu savā mājsaimniecībā," stāstīja Kaunese.
Dienvidkurzemē nācies piedzīvot arī kādu pārpratumu interneta vidē, kas izvērtās par slogu darbiniekiem, pastāstīja Lagzdiņa.
"Diezgan intensīva zvanu līnija, kur sniedzam konsultācijas. Kad sākotnēji ielikām numuru pašvaldības sociālajos tīklos, mums zvanīja no visas Latvijas. Tad nu ar putām uz lūpām likās, ka kaut kas nav īsti labi. Sākām uzdot zvanītājiem pretjautājumu, vai īpašums ir Dienvidkurzemē. Bija ielikts telefons rakstā "liepajniekiem.lv", tad bija pārpublicēts raksts "delfi.lv" vai "tvnet.lv". Sabiedrisko attiecību nodaļa noreaģēja un pielika klāt – Dienvidkurzemes novads. Nu jau ir labāk, bet viens otrs vēl zvana [no citurienes]," atcerējās Lagzdiņa.
Sāk izmaksāt naudu arī kasē, skaidrā naudā, tie ir cilvēki, kuriem nav bankas konta numura.
Pašvaldības pārstāve stāstīja: "Tas mums ir nedaudz sarežģītāk, jo ar katru cilvēku ir jāsazinās – kad var nākt pakaļ naudai, cilvēki, kuri ir sociālā dienesta redzeslokā, ar statusu. Tādu cilvēku skaits nav mazs, ap 50. Tas ir papildu slogs kasieriem."
Par katru iesniegumu pašvaldība saņem 8 eiro. Pašvaldība šos finanšu līdzekļus novirza arī darbinieku motivēšanai, kuriem papildus jāstrādā saistībā šī apkures atbalsta programmu. No 1. novembra līdz 31. maijam var sākt iesniegt iesniegumus atbalsta saņemšanai, ja mājokļa apkurei izmanto elektroenerģiju.
