Grozījumi nepieciešami, jo līdzšinējais vispārējais priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegums internetā pirms vēlēšanām bija pārāk plašs un, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju straujo attīstību, varēju skart, piemēram, vēlētāju personisko saziņu sociālajos tīklos un citās saziņas platformās.
Tā, piemēram, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa sodīja Rīgas mēru Nilu Ušakovu ("Saskaņa") ar 50 eiro lielu naudas sodu par aģitēšanu vēlēšanu dienā viņa profilā sociālajā tīklā ”Facebook”.
Tāpat būtiski, ka Satversmes tiesa ierosinājusi lietu “Par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32.panta pirmās daļas vārda “internets” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100.pantam”, norāda Saeimas preses dienests.
Saskaņā ar izmaiņām aģitācijas materiālu izvietošanas aizliegums vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanu dienas publisko elektronisko sakaru tīklos, tostarp internetā, neattieksies uz politisko partiju un to apvienību mājaslapām.
Aģitācijas likums arī grozīts, lai visiem reklāmas veidiem, tostarp vides reklāmai, noteiktu vienādus nosacījumus priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanā.
Noteikts, ka līgums par aģitācijas materiālu – izkārtņu, stendu, afišu, tāfeļu, slietņu, plakātu, reklāmu skatlogos - izvietošanu publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpām ar reklāmas pakalpojumu sniedzēju būs jāslēdz tieši un nepastarpināti.
Tāpat noteikts, ka reklāmas pakalpojumu sniedzējam vismaz 150 dienas pirms vēlēšanu dienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) būs jāinformē par aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumiem, ieskaitot plānotās atlaides un to piemērošanas kritērijus, visam priekšvēlēšanu aģitācijas periodam. KNAB šī informācija būs jāpublicē savā mājaslapā internetā. Ja reklāmas pakalpojuma sniedzējs informāciju KNAB nebūs sniedzis, tad priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus publiskās ārtelpās konkrētais komersants izvietot nedrīkstēs.
Par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās lietošanas ārtelpās maksājamā pašvaldības nodeva nedrīkstēs būt lielāka par zemāko nodevas apmēru, kāds konkrētajā vietā noteikts par preču vai pakalpojumu reklāmas izvietošanu. Katrai publiskā vietā izvietotai reklāmai skaidri un nepārprotami būs jānorāda, kurš aģitācijas veicējs to apmaksājis.
Noteikts, ka papildus likumā noteiktajām vietām pašvaldības varēs noteikt vietas, kur priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana aizliegta. Savukārt tāpat kā līdz šim pašvaldība saistošajos noteikumos varēs noteikt ierobežojumus priekšvēlēšanu reklāmas izmēram, veidam, gaismas un skaņas efektiem atbilstoši videi, ēku un būvju arhitektūrai. Šie ierobežojumi nedrīkstēs būt stingrāki par tiem, ko pašvaldība noteikusi par preču vai pakalpojumu reklāmu.
Izmaiņas rosinātas, ņemot vērā līdzšinējo atšķirīgo pieeju pašvaldībās, atļaujot vai aizliedzot izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, piemēram, uz ielām, ceļiem vai citās publiskās vietās. Šo materiālu izvietošanā plānots ieviest vienotu kārtību.
Grozījumi noteic, ka priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai nedrīkstēs izmantot valsts un pašvaldību iestāžu ēkas, baznīcas un lūgšanu namus, autoostas, dzelzceļa stacijas, lidostas un pasažieru ostu ēkas. Šāds aizliegums attieksies arī uz valsts nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļiem un valsts akciju sabiedrību ēkām.
Aģitācijas materiālus laukumos, skvēros, parkos, uz ielām, ceļiem, tiltiem un tuneļos vai vietās, kas vērstas pret šīm vietām, izvietot drīkstēs tikai tad, ja tas būs rakstiski saskaņots ar attiecīgās vietas īpašnieku vai pašvaldību un samaksāta pašvaldības nodeva par reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu.
Ņemot vērā, ka visiem reklāmas veidiem turpmāk būs noteikta vienota kārtība priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanai publiskās vietās, galīgajā lasījumā Saeima šodien pieņēma arī saistītus grozījumus Reklāmas likumā.
Grozījumi priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā stāsies spēkā šī gada 15.jūlijā.
