Sadaļas Sadaļas

Diasporas jaunieši LU skolā attālināti apgūst latviešu valodu un kultūru

Latvijas Universitātē (LU) divu nedēļu garumā attālinātā vasaras skolā diasporas jaunieši no visas pasaules apguva latviešu valodu un kultūru. Vairāk nekā 40 dalībnieku gan ar latviešu valodas priekšzināšanām, gan bez tām iepazina valsti virtuāli – apskatīja muzejus un kultūras vietas. Jaunieši atzina, ka šajās nodarbībās vairāk uzzināja par savām latviešu saknēm un spēj sevi identificēt kā diasporas latviešus.

Diasporas jaunieši LU skolā attālināti apgūst latviešu valodu un kultūruLinda Spundiņa

LU vasaras skola diasporas jauniešiem sākās 14. jūnijā un noslēdzās otrdien, 27. jūlijā. Vairāk nekā 40 jaunieši vecumā no 17 līdz 35 gadiem apguva latviešu valodu un kultūru. Vasaras skolā piedalījās dalībnieki no Brazīlijas, Krievijas, Austrālijas, Lielbritānijas, Kanādas, Polijas, Itālijas un ASV.

Vasaras skola norisinās jau kopš 2018. gada, stāstīja LU Pirmsstudiju mācību centra direktore Sarmīte Miltiņa.

"Tad notika divas klātienes [nodarbības]. Savukārt pagājušogad – trešo vasaras skolu, sākoties pandēmijai, mēs to atcēlām. Tāpēc šogad mēs jau pavasarī izsludinājām, ka šī vasaras skola būs attālināti. Pieteicās necerēti liels dalībnieku skaits. Dienā viņiem ir ne mazāk kā četras stundas Latviešu valoda – gan runāšana, gan gramatika. Tad vēl katru dienu viņiem ir kāda no kultūras, mākslas, vēstures lekcijām divu stundu garumā," teica LU pārstāve.

Jaunieši par Latviju un tās kultūru mācījās, apmeklējot virtuālās ekskursijas dažādos muzejos un "izstaigājot" ar acīm Rīgas ielas gida pavadībā.

Noslēgumā skolas dalībnieki kārtoja eksāmenu un saņem LU apliecinājumu par apgūto. Studenti var iegūt arī kredītpunktus.

Aleksejs Egustovs ir no Krievijas. Viņš pēdējos divus gadus pie privātskolotāja apgūst latviešu valodu. Pirms tam viņam valodas priekšzināšanu nebija un tagad, atsvaidzinot zināšanas vasaras skolā, spēja intervijā atbildēt uz visiem jautājumiem latviski.

"Mana vecmāmiņa bija latviete, bet viņas tēvs, mans vecvectēvs, bija no Rīgas. Viņu nošāva, jo viņš bija tautas ienaidnieks, tāpēc mana vecmāmiņa visu dzīvi baidījās runāt latviski. Viņai nepatika savs uzvārds Priedīte. Viņa visu dzīvi vēlējās krievu uzvārdu, tāpēc es esmu Egustovs. Pirms dažiem gadiem es sāku pētīt savas saknes. Tagad es zinu savas latviešu saknes līdz 1730. gadam.

Es ļoti novērtēju savas latviešu saknes. Man ir tagad mazs dēls, un es gribētu, lai viņš arī runā latviski," atzina Aleksejs Egustovs.

Vasaras skolas dalībnieki ir pateicīgi par iespēju apgūt latviešu valodu. Daudziem nebija priekšzināšanu, taču šobrīd spēj pateikt pat pāris frāzes. Jaunieši novērtē iespēju uzzināt vairāk par savu senču dzimteni.

"Mani sauc Paula. Es dzīvoju Orindžā, Kalifornijā. Es esmu no Amerikas. Pirms šīm nodarbībām, es varēju [latviešu valodā] pateikt tikai "paldies" un "priecīgus Ziemassvētkus", bet tagad es varu sarunāties, protams, vienkāršās frāzēs: no kurienes es esmu, kas man patīk, pastāstīt par manu ģimeni. Es domāju, ka tas ir brīnišķīgi, ka mēs no visas pasaules vairāk mācāmies par sevi. Mans vectēvs kara laikā atbēga uz ASV un smagi strādāja pie tā, lai kļūtu par ASV pilsoni un viņš pārstāja [runāt latviski] – viņš mūs nemācīja runāt latviski, bet mums joprojām bija "mazās lietas" – cepām pīrāgus. Šīs nodarbības man palīdzēja sevi identificēt kā latviešu diasporas jaunieti."

"Mani sauc Leonela. Es esmu no Brazīlijas. Es piedzimu mazā Brazīlijas pilsētā, mani vecāki piedzima citās pilsētās, kas ir 700 kilometru attālumā no vietas, kur pašlaik es esmu. Mans vectēvs ir no Latvijas, bet mana vecmāmiņa ir no Rumānijas. Kurai valstij man īsti izjust piederību? Šī vasaras skola bija perfekta iespēja man izveidot saikni ar sevi un uzzināt vairāk par manām saknēm."

"Mani sauc Čārlzs, es esmu no Mičiganas Amerikā. Nodarbību sākumā es domāju, ka mans ģimenes stāsts ir unikāls. Es joprojām domāju, ka tas ir unikāls, bet es uzzināju, ka vēl 20 cilvēkiem grupā ir līdzīgi stāsti. Manas ģimenes stāsts ir unikāls, citu ģimenes stāsti ir unikāli, bet ir jauki uzzināt, ka ir vēl cilvēki, kuriem bijusi tāda pati ģimenes vēsture, tikai nedaudz citādāka."

"Mani sauc Kellija Smita. Es esmu no Čikāgas Amerikā. Uzaugot latviešu valoda un kultūra vienmēr ir bijušas tās lietas, par kurām esmu interesējusies. Abi mani latviešu vecvecāki man nedaudz stāstīja par Latviju. Viņiem bija grūti runāt latviski, jo, manuprāt, tas viņiem sagādāja skumjas. Es vienmēr esmu jutusi piederību manai latviešu identitātei. Es domāju, ka šī vasaras skola bija milzīga iespēja mācīties un satikt citus jaunus cilvēkus, kuri arī ir ieinteresēti."

Diasporas vasaras skola jauniešiem bija bez maksas. Tā notiek sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru un Izglītības un zinātnes ministriju, un tiek finansēta no valsts budžeta programmas "Valsts valodas politika un pārvalde".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt