Panorāma

Kamēr valsts apsver, lūdz ziedot depresijas zālēm

Panorāma

Varakļānos velētājus motivēja novadu reforma

Apspriež diasporas lomu valsts aizsardzībā

Diaspora Lielbritānijā diskutē par tās lomu Latvijas valsts aizsardzībā

Šīs nedēļas nogalē norisinājās 9. ikgadējā diasporas organizāciju pārstāvju sanāksme Lielbritānijā. Šogad līdztekus ierastajām diskusijām par latviskuma kopšanu un izglītību tika runāts arī par diasporas lomu valsts aizsardzībā, par ko iepriekš diaspora sarunās iesaistīta netika. 

Nesen izremontētajās Latvijas vēstniecības telpās diasporas organizāciju pārstāvji bija ieradušies visai kuplā pulkā, taču tie, kuri klātienē piedalīties nevarēja, notiekošo vēroja tiešsaistē.

Jaunums bija prezentācija par diasporas lomu valsts aizsardzībā.

Aizsardzības ministrijas padomnieks Vitālijs Rakstiņš norādīja svarīgāko, kā diaspora var iesaistīties: “Stājoties Zemessardzē vai kļūstot par rezerves karavīru. Īpaši tagad ir programmas, kur to var izdarīt mēneša laikā, aizbraucot uz Latviju un pēc tam piemācoties. Otrs ir informācijas nodošana par to, kas notiek Latvijā, stāstot patiesību, kas notiek Latvijā, cīnoties ar dezinformāciju. Piemērs – stāstot britiem, kas notiek uz Latvijas pierobežas ar Baltkrieviju. Un trešais ir, kas sliktākajā gadījumā varētu būt mūsu diasporas atbalsts militāra iebrukuma gadījumā, tad attiecīgi izmantojot mūsu diasporas pieredzi no padomju okupācijas laika, gan arī mācoties no pasaules pieredzes.”

Diskusija izvērtās par Lielbritānijā aktuālo radikalizācijas problēmu, secinot, ka tie diasporas pārstāvji, kuri ir speciāli apmācīti radikalizācijas atpazīšanā, varētu palīdzēt, izglītojot latviešu skolu skolotājus un audzēkņus.

“Pieņemsim, ja mums ir populācija, kas ir etniski bagāta, tad bieži vien radikalizācijai var būt lielāks risks. Ja jūs esat rajonā, kur jūs dzīvojat kopā ar baltajiem britu pilsoņiem, tad var būt, ka šī radikalizācijas pakāpe ir mazāka,” skaidroja klīnisko pētījumu speciāliste Dace Dimza-Džonsa.

Trimdas latvieši savulaik aktīvi darbojās, palīdzot Latvijai izcīnīt neatkarību, tādēļ informēšana par notiekošo Latvijā un cīņa ar dezinformāciju viņiem nav sveša.

Londonas Latviešu kora diriģente Lilija Zobens sacīja: “Demonstrēt, liecināt, rakstīt vēstules, tas arī savā ziņā palīdzēja informēt vietējos cilvēkus. It sevišķi, kad bija kāds uzbrukums latviešiem, kad teica, ka mēs bijām visi nacisti. Tad bija jāraksta vēstules, to atspēkojot, ka mēs cīnījāmies paši par savu neatkarību.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt