Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers savukārt informēja, ka nevienu no prokuratūras nav aicinājis pieteikties konkursā uz KNAB priekšnieka amatu.
Pēc nedēļas uz pirmo sēdi, kopš beigusies pieteikšanās uz KNAB priekšnieka amatu, sanāks KNAB vadītāja atlases komisija. Pēc pirmās komisijas sēdes tiks atklāts pretendentu skaits, kas konkursam pieteicies, tomēr kandidātu identitātes tiks slēptas.
Atšķirībā no iepriekšējā konkursa, kas noslēdzās bez rezultāta, šoreiz no noteikumiem ir svītrota prasība pēc trīs gadu vadības pieredzes.
Seržants, kurš ir gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas, gan arī Nacionālās drošības komisijas loceklis, atklāja, ka tas ļāvis konkursam pieteikties plašākam cilvēku lokam no drošības iestādēm.
“Konkurss deva iespēju pieteikties cilvēkiem, kuri nav tikai vadošos amatos, bet kuri ir kādas nodaļas vadītāji kādā drošības iestādē, bet ar labu ķērienu kā operatīvais darbinieks vai izmeklētājs. Tā kā es domāju, ka būs labi,” sacīja Seržants.
“Man ir tāda vispārēja informācija, ka ir tādi cilvēki iedrošināti un ir arī pieteikušies, bet tuvāk, tāpat kā iepriekšējā reizē, ir tāda vienošanās šos uzvārdus neizpaust,” piebilda deputāts.
Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) pagājušajā nedēļā norādīja, ka ir indikācijas, ka konkursā pieteikušies kandidāti no tiesībsargājošajām iestādēm. Tieši šo kandidātu piesaistīšanai tikko Ministru kabinets arī iesniedzis Saeimā jaunus grozījumus KNAB darbinieku izdienas pensiju likumā, kurus lūgts pieņemt steidzamības kārtībā, pastāstīja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.
“Šie izdienas pensijas likuma grozījumi ir ar mērķi piesaistīt drošības dienestu darbiniekus, lai viņi būtu ieinteresēti startēt darbam KNAB, tādējādi nezaudējot savas sociālās garantijas,” skaidroja Vaivars.
Iepriekšējo grozījumu versiju Saeima izbrāķēja, kas, iespējams, maksāja amatu Valsts kancelejas direktoram Mārtiņam Krieviņam. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, ZZS deputāte Aija Barča stāstīja, ka jaunajā variantā kļūdas ir labotas.
Labākus nosacījumus KNAB priekšniekam izdienas pensijas saņemšanai atbalsta arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš ir viens no pretendentu atlases komisijas locekļiem. Kalnmeiers stāstīja, ka pagaidām nezina, kas konkursā pieteicies. Viņš arī uzsvēra, ka nav nevienu no prokuratūras darbiniekiem aicinājis kandidāt uz KNAB priekšnieka amatu. Galvenais iemesls – KNAB priekšnieka zemais atalgojums, kas paredzēts 2441 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.
“Tāda līmeņa vadītājiem, kādi prokuratūrā strādā un pēc spējām būtu vēlami kā KNAB vadītāji, tur ir pārāk liela atalgojuma starpība. Faktiski man būtu jāuzrunā cilvēks aiziet uz mazāk apmaksātu darbu, un es neredzu iespēju, ka kāds piekristu šādam piedāvājumam,” skaidroja Kalnmeiers.
Viņš arī norādīja, ka viņam kā komisijas loceklim nebūtu jāaicina atsevišķi cilvēki pieteikties uz KNAB priekšnieka amatu, jo tad šis kandidāts kļūtu par viņa favorītu un rastos zināma ieinteresētība komisijas loceklim bīdīt amatam vienu cilvēku.
Jau ziņots, ka KNAB bez priekšnieka strādā kopš novembra, kad pienākumu pildīšanas termiņš beidzās Jaroslavam Streļčenokam. Pirmajā konkursā neviens kandidāts neizturēja formālos noteikumus, tādēļ Ministru kabinets piedāvāja atteikties no prasības par trīs gadu pieredzi vadošā amatā.
