Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums ar šo gadu nosaka, ka daudzdzīvokļu mājas īpašnieki par saņemto ūdeni norēķinās atbilstoši tam patēriņam, ko rāda kopējais ūdens skaitītājs. Un šī mērierīce vairumā gadījumu rāda lielāku iztērētā ūdens daudzumu, nekā visu atsevišķo dzīvokļu skaitītāju rādījumu summa.
Starpība atbilstoši pašu īpašnieku lēmumam tiek sadalīta uz ēkas kvadrātmetriem, iedzīvotājiem, dzīvokļiem, kuru skaitītāju rādījumi nav nodoti, vai citādi. Tikmēr gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieki nav izvēlējušies savu norēķinu kārtību, un lielākoties tādas situācijas ir Rīgā, normatīvi liek pārpalikušo ūdeni sadalīt uz visiem mājā deklarētajiem.
Ūdens patēriņa starpība ir neizbēgama, saka Cēsu un Siguldas namu apsaimniekotājs Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.
"Viena lieta ir tehniska lieta (..). Nākošie iemesli [ir saistīti] ar noziņošanu, kāds ir aizmirsis, kāds kaut ko ir uzrakstījis nepareizi. Protams, kamēr mums būs dzīvokļu skaitītāji, vienmēr pastāv iespēja skaitītāja rādījumus ietekmēt. Diemžēl šis pēdējais faktors ir diezgan izplatīts (..). Līdz ar to viena lieta ir risināt šo jautājumu tehniski, lai nebūtu problēmas, otra lieta ir par šo sadales godīgumu," atzina Beikmanis.
Tieši ūdens patēriņa starpības sadales godīgums būs jautājums, ko trešdien apspriedīs Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisija. "(..) Tas, ka iedzīvotājam ir jāmaksā par to, ko viņš nav saņēmis, ir jautājums, ko nepieciešams skatīt Saeimā. Bet risinājums varētu būt, ka tieši iedzīvotājs, dzīvokļa īpašnieks slēdz tiešo līgumu ar piegādātāju," sacīja Saeimas apakškomisijas vadītājs Jānis Tutins ("Saskaņa").
Tieši tāda kārtība jau patlaban ir Rēzeknē, bet, kā stāsta uzņēmuma "Rēzeknes ūdens" valdes loceklis Gunārs Spradzenko, likuma izmaiņu dēļ pilsētas namos tiek likti arī kopējie ūdens skaitītāji.
"Šī sistēma lēnām tiks ieviesta, jo to prasa gan regulators [Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija], gan tagad likums. (..) Redziet, viens lielais skatītājs parāda precīzāk nekā 50 maziņie. Vienkārši to Rīgas modeli mēģina praktizēt arī pārējā Latvijā, kas, es uzskatu, nav tas, kas ir vajadzīgs iedzīvotājiem," teica Spradzenko.
Atbilstoši normatīviem pašlaik pieļaujama līdz 20% starpība starp ēkas kopējā skaitītāja un atsevišķo mēraparātu kopējo rādījumu. Namu pārvaldītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Beikmanis vērtē, ka norēķini tikai pēc individuālajiem skaitītājiem nebūtu pieļaujami, jo dzīvokļu saimniekiem kā kopīpašniekiem arī jāatbild par to, kur palicis pārējais aiz mājas sienām piegādātais ūdens.
Pēc Beikmaņa teiktā, noteikumi jau patlaban pietiekami detalizēti nosaka kārtību, kā starpību sadalīt. Problēmas rodas vien ar mājām, kuru iedzīvotāji nav lēmuši, kā savus namus pārvaldīs.
Ūdens patēriņa norēķinu lietas kā specifiska un šaura jautājuma skatīšana Saeimā apliecina, ka politiķi un ierēdņi līdz šim visnotaļ selektīvi risinājuši mājokļu apsaimniekošanas lietas. Situāciju varētu risināt Ekonomikas ministrijas apņemšanās izstrādāt kopēju mājokļu politiku un rīcības plānu tās ieviešanai. Ministrijā lēš, ka šis darbs varētu aizņemt vismaz pusgadu.
