Deputāti pieprasa VVD plānu par gudrona dīķu sanāciju; «Skonto būve» lūdz iesaistīties VK

Uzņēmums "Skonto būve" vērsies Valsts kontrolē (VK) ar lūgumu vērtēt Valsts vides dienesta darbības (VVD) saistībā ar Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanas projektu. Savukārt Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija otrdien uzdevusi VVD divu nedēļu laikā iesniegt turpmākās rīcības plānu, kas nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) finansējuma saglabāšanu dīķu attīrīšanai.  

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti sēdē otrdien iztaujāja projekta īstenošanā iesaistītās puses, lai izvērtētu pārtrauktā gudrona dīķu attīrīšanas projekta turpmāko gaitu.

Lai gan nav ziņu, cik daudz gudrona būtiski sadārdzinātā projekta laikā izvests un cik dīķos vēl palicis, VVD apņēmies divos gados Inčukalna piesārņojumu likvidēt.

Tikmēr "Skonto būve", pēc kura pieprasījuma līguma summa auga par 50% un sasniedza 45 miljonus eiro, tagad vaino VVD naudas šķērdēšanā.

Pirms pieciem gadiem ar "Skonto būvi" noslēgtais līgums par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju grozīts četras reizes. Tikpat reižu arī mainījušies par vides aizsardzības nozari atbildīgie ministri.

Nesaskaņas ar dīķu attīrītāju sākās pērn, kad vides lietas nonāca Nacionālās apvienības pārziņā. Domstarpības norima, kad valdība piekrita "Skonto būvei" piešķirt papildu 16 miljonus eiro. Tomēr jau šopavasar uzņēmums ziņoja, ka naudu vajag vēl, citādi gudronu neizsmels. Tam sekoja līguma laušana.

Par to, kā rīkoties tālāk, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) trešdien, 16.septembrī, konsultēsies ar Eiropas Komisiju (EK).

"Pirmais scenārijs šobrīd ir pabeigt projektu kā nefunkcionējošu projektu līdz 2019.gada beigām. Tātad jebkuri izdevumi pēc šā gada beigām - no 2016.gada 1.janvāra šajā gadījumā būtu neattiecināmās izmaksas un būtu jāsedz no valsts budžeta. Ja projekts līdz 2019.gadam tiek pabeigts un visi projektā paredzētie mērķi - sasniegti, tad mēs varētu no Eiropas Komisija atgūt līdz šā gada veiktos izdevumus. ERAF daļa uz gada beigām ir aptuveni 19,5 miljoni eiro," skaidroja VARAM Investīciju uzraudzības departamenta direktors Artis Lapiņš. 

Otrajā scenārijā projektu sadalītu pa vismaz diviem plānošanas periodiem, tādējādi arī mazinot slogu uz valsts budžetu. Par to, ka Eiropas naudu vispār varētu nedabūt, projektā iesaistītie nerunā.

VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova domā, ka līdz 45 miljoniem eiro izaugušās izmaksas netiks pārsniegtas arī pēc jaunā gudrona vācēja atrašanas. "Skonto būvei" līdz šim pārskaitīti 26 miljoni eiro. Tiesa, dienests nemaz nezina, cik daudz gudrona aizvests un cik vēl palicis.

"Redziet, tā ir tā informācija, kas patiesībā nav nevienam - nav ne mums, nedz arī "Skonto būvei". Līgums paredzēja to, ka darba apjomus un visu aprēķina pats uzņēmējs.

Šajā gadījumā mēs, vadoties no tās informācijas, kas būs mūsu rīcībā pēc inventerizācijas un arī pēc iepriekšējās izpētes, centīsimies saprast un visu šo informāciju tiem nākamajiem uzņēmējiem iedot," teica Koļegova.

"Tā viņu [VVD] cerība, ka nāks viņiem pietuvināti uzņēmēji, un tad jau, kā saka, viss būs labi," tā saka uzņēmuma "Skonto būve" šefs Guntis Rāvis, kas VVD iesūdzējis tiesā, jo uzskata, ka līgums ar "Skonto būvi" lauzts prettiesiski un prasa it kā par padarīto nesamaksātus vairāk nekā sešus miljonus eiro.

Otrdien kompānija aicinājusi Valsts kontroli dienestā veikt revīziju, jo uzskata, ka tas strādā nelikumīgi un nelietderīgi, valsts budžetam nodarot miljoniem eiro lielus zaudējumus.

Uzņēmuma vadītājs Rāvis pēc piecu gadu ciešas sadarbības tagad dienestam pārmet nekompetenci.

"Tā bijusi visos laikos diemžēl. Līdz šim brīdim neviens nezina, cik tad īsti ir jātīra, kas ir jātīra. Pašlaik, kā mēs šodien dzirdējām, vēl sazvanīsies ar Eiropu, kaut ko runās, kaut noskaidros, kas īsti ir jādara. Pašlaik vēl notiek visādas izmeklēšanas, dažādas izpētes gandrīz par miljonu. Pa visiem šiem gadiem viņi nezina, kas ir viņu īpašumā, viņu pārvaldījumā un kas īsti ir jāizdara, lai Eiropa to visu apmaksā," teica Rāvis.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti otrdien nolēma uzdot VVD līdz 1.oktobrim iesniegt turpmākās rīcības plānu par sanācijas darbiem, termiņiem, vajadzīgo naudu un atbildīgajām amatpersonām. Tāpat komisija sagaida ziņas, cik valstij izmaksās strīds ar "Skonto būvi".

Jau vēstīts, ka saskaņā ar 2010.gadā noslēgto līgumu dīķu sanācijai bija paredzēts novirzīt 28,5 miljonus eiro. Taču pērn maijā finansējums par sanācijas darbiem palielināts līdz nepilniem 45 miljoniem eiro. Tas saistīts ar "gudrona izpētītajām netipiskajām īpašībām un ar tām saistīto sanācijas procesa organizatorisko un tehnisko risinājumu maiņu".

Vēstīts arī, ka VVD un "Skonto būvei" vairākkārt bijušas nesaskaņas Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektā. Uzņēmums pārmeta VVD gan sabiedrības maldināšanu par patieso gudrona apjomu, gan arī nemaksāšanu par padarītajiem darbiem. Saistībā ar maksājumu kavējumu uzņēmums vērsās tiesā pret VVD.

Vēlāk VVD nolēma pārtraukt līgumu ar "Skonto būvi" par Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanāciju, skaidrojot to ar uzņēmuma paziņojumiem un rīcību, kas vērsta uz līguma saistību nepildīšanu.

VVD iepriekš norādīja, ka par jau paveiktajiem darbiem "Skonto būvei" līdz šim izmaksāti aptuveni 26,5 miljoni eiro. Atlikušais finansējums jāapgūst līdz 2019. gadam, lai nezaudētu 70% ERAF līdzfinansējuma.

Jaunu Inčukalna gudrona dīķu attīrītāju VVD plānoja meklēt konkursā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt